Ziemas pārgājiens pa Beverīnas ceļu uz Raunu

18.01.2017Gints Skutāns

Pazudusī pils tiek meklēta jau ceturto gadsimtu, bet gala un malas tam visam nevar saskatīt. Pa šo laiku nomainījušies vismaz septiņu impēriju, savienību un valstiņu laikmeti. Paši no nepamanāmas zemnieku kārtas esam ieguvuši starptautisku izplatību un atpazīstamību! Mums Beverīna jau vairs nav tikai vēsturisks un ģeogrāfisks objekts, tā ir kļuvusi par mūsu tautas nepiepildīto sapņu simbolu – tai veltīti dzejoļi, grāmatas un leģendārās dziesmas Beverīnas dziedonis un Gaismas pils. Tās vārdu visiem zināmu padarīja Auseklis dzejolī Beverīnas dziedonis, kurš noslēdzas ar vārdiem ”Dziesmu vara aizdzina karu, tautu izglāba dziesmu gars!” 

Ilggadējo meklējumu gaitā ir izveidojusies tāda kā Beverīnas meklētāju apvienība, kurā katram pētniekam, piedāvājot savu versiju, tiek veidotas iespējas arī radošai kopdarbībai. Pārsvarā tajā ir dažādi vēstures interesenti – novadpētnieki, tūrisma gidi, jaunieši un seniori. Ar jauno, 2017.  gadu uzsākam populārās vēstures pasākumu ciklu, kurā šī pētnieku komanda popularizēs aktuālākās Beverīnas versijas.

Kā pirmais pasākumu virknē jau iezīmējās pārgājiens Cēsu pusē, gar Raunas krastu uz Tanīskalnu – izcilāko no Beverīnas iespējamajām pilsvietām. Janvāra sākumā bija iestājusies sengaidītā Latvijas ziema, kailsals aizsaldēja ūdeņus un izveidojās neliela svaiga sniega kārtiņa – ideāls brīdis iešanai Gaujmalas šķēršļotajā apvidū. Un lūk, 15.janvārī, skaistā svētdienas rītā sākām iet no Vaives dzirnavām un līdz ar tumsu bijām jau Tanīsa kalnā. Piedalījās septiņpadsmit dalībnieki no Cēsīm, Raunas un Valmieras, kas septiņās stundās nogāja 21,5 kilometrus. Pārgājienu Pa Beverīnas ceļiem organizēja Raunas tūrisma centrs, bet maršrutu piedāvāja Gints Skutāns, tūrisma gids Vidzemē un Piebalgā. Tika iepazīti Raunas upes kreisā krasta senie ceļi un takas, tāpat baudījām sengaidītās ziemas sajūtas – sniegotos mežus un laukus. Maršrutā bija iekļauti arī interesantākie apskates objekti – Vaives dzirnavas, foreļu audzētava Sillakas, 1919.gada Cēsu kauju vietas, Baltais sils, Spāriņu kalns, Raunas Tanīsa kalns u.c. Visiem patika skaistais stāsts par vienīgo upju ģimeni Latvijā – Rauni un Raunu, dēlu Raunaisi un meitu Vaivi. Tika noskaidrots, ka, sadarbojieties Raunas un Priekuļu novadiem, šeit varam izveidot oriģinālu aktīvās atpūtas un dabas taku (kājniekiem, velosipēdiem u.c.), kura tiktu pietuvināta senākā Cēsu-Raunas ceļa vietai Raunas silos. Upes kreisais krasts tūrisma pārgājieniem līdz šim ir palicis neapgūts šķēršļotā apvidus dēļ, tāpat šeit vairs nav lielu smilšakmens atsegumu un alu, kas piesaistītu uzmanību. Arī dabā viss liecināja, ka esam pirmie pionieri šai maršrutā – nebija nedz makšķernieku, nedz tūristu atstāto pēdu. Pirmatnējs un cilvēku neskarts apvidus arī pašā Gaujas Nacionālajā parkā nu jau ir retums.

Pārgājiena dalībnieki pie Rauņa tilta. Raunas TIC publicitātes foto.

Pārgājiena mērķis bija iepazīties dabā ar Indriķa hronikā minētā Beverīnas ceļa iespējamo trasi, kas ļautu šo ilgi meklēto pili beidzot novietot Raunas Tanīsa kalnā. Vēsturiskie notikumi pie Beverīnas pils risinājās 1208.gada rudenī, kad to aplenc igauņi. Latvieši ar visiem spēkiem aizstāvās, līdz uz pils vaļņiem dodas Beverīnas dziedonis, spēlējot nezināmu istrumentu, pārsteidz un apstādina aplencējus. Igauņi pārtrauc aplenkumu un atkāpjas mājup. Ziņnesis tūliņ vakarā dodas uz Cēsīm, kur aicina palīgā vācu ordeņbrāļus un apkārtējos latviešus, kas pret rītu ierodas pilī. Igauņus vajā, taču pēkšņā sala dēļ zirgi savaino kājas un spiesti griezties atpakaļ. Šis notikums ir viena no galvenajām norādēm, kas ļauj skaidrot pils precīzāku atrašanās vietu. Izpētot senā Raunas–Cēsu ceļa maršrutu, apstiprinājās iespēja, ka tieši pa šejieni Cēsīs ātri un sirotāju nepamanīts varēja nonāk beverīniešu ziņnesis. Kā liecina Raunas vidusteces mutvārdu tradīcija, Sillakās šos Raunas krastu zirgu ceļus agrāk ir saukuši arī par zviedru ceļiem.

Lai Beverīnas tēma beidzot ieskanētos arī Cēsu un Smiltenes pusē, vēsturnieks G.Skutāns piedāvā populāri izglītojošu pasākumu ciklu, kas iekļaus populāra satura priekšlasījumus, ekskursijas pa pilskalniem – ticamākajiem Beverīnas kandidātiem un pārgājienus. Vasarā plānots organizēt ekskursiju pa Beverīnas vietām (Valmiera, Trikāta, Vijciems u.c.), pieskaņojoties vasaras nometnēm vai arheoloģiskajiem izrakumiem.

Gints Skutāns, tūrisma gids un novadpētnieks; 29196952; skutans@inbox.lv

Pa Beverīnas ceļu no Priekuļiem uz Raunu. Raunas novada TIC publicitātes foto.