Par Melbāržu (Melnbāržu) senatni

Par Melbāržu senatni.

Melbārži ir ļoti senas mājas, vecie ļaudis mēdza teikt, ka “Melbārži ir bijuši vienmēr”. Kā cēlies mājas nosaukums, par to nostāsti nebija saglabājušies, iespējams, ka sentēviem bijušas melnas bārdas.

Melbāržu senākā mājas vieta ir bijusi tā sauktā Ciemata kalnā uz Anapartu zemes, apmēram 0,5km uz Ķencu pusi. Nākošais pakalns uz Ķencu pusi saucās Kapkalns. Tur glabāti mirušie pirms vēl draudzei nav bijusi tagadējā kapsēta.

Ziemeļu kara laikā, ap 1702.gadu krievi mājas nodedzinājuši. Pēc tam ir būvējušies tagadējā vietā. Domājuši, ka Ciemata kalns nav laba vieta, tur esot miruši bērni. Jaunbergu un Anapartu dzimtas esot no tām, kas dzīvojušas jau Ciematkalnā. Tur kur Jaunbergiem sākās mežs, t.s. Kaļēnkalnā, kādam no Jaunbergu dzimtas bijusi smēde. Šim kalējam, iesauktam par “Stubaragu”, bijis tik liels deguns, ka bijis “abām rokām šņaucams”.

Pēc Ziemeļu kara bijušas briesmas no sirotājiem. Reiz Melbāržu vīri kaujā ar sirotājiem tos pieveikuši un vienu nogalinājuši. Kauja notikusi gravā, kur Medņu mājas zeme robežojas ar Apteku zemi. Senāk gravā tecēja strautiņš – “Saltupīte”. Sirotāju naudu sabēruši upītē, jo ticējuši, ka šāda nauda ir “aizlikta aiz dzīvībām”. Cik cilvēki nogalināti naudu laupot, tik cilvēki mirs, kas to lietos.

Mēris, kas 1710.gadā plosījās Vidzemē Melbāržus neskāris. Esot gan bijusi “asinsguļa” (dizenterija?). Varbūt tāpēc, ka Melbārži vasarās bija no satiksmes nošķirti, jo tiltu pār Gauju nebija. Viss Timšsils līdz pat Mauragiem bijis mežs. Turpretim ziemās gar tagadējo Drustu st. gājis liels ziemas ceļš. Mežiņā pie Pērļupes pienotavas bijis pat krogs, kur ceļiniekiem patverties.

Jaunajā mājas vietā pirmā ir celta Jaunbergu rija. Tā bija t.s. Rijas kalnā, pusceļā starp dīķi un Medņu kūti. Kūts bijusi dīķa malā.

Mērnieku laikos zemi Melbāržos ir iepirkuši 5 saimnieki: Mazmelbāržus Anaparts, Vecmelbāržus Simtiņš (ienācējs no Jānēniem), Kalna Melbāržus Mednis, Lielmelbāržus Ķīķeris (tas nespējis nomaksāt bankai termiņmaksas – izputējis) un Lielmelbāržus nopircis Balodis no Gatartas, Lejas Melbāržus Jaunbergs. Jaunbergiem bijis pušelnieks – Akmens. Tam mans vectēvs samaksājis atkāpšanās naudu, tas aizgājis uz Vecpiebalgu.

Avots:

Vēstule. Sūtītājs: Arnolds Jaunbergs, saņēmējs: Skaidrīte Bērziņa.

Vēstule iegūta 2016.g.septembrī, Gintam Skutānam veicot vietvārdu vākšanas ekspedīciju Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā.

Vēstuli, saņemtu 1996.gada maijā, Gintam Skutānam nodeva Skaidrīte Bērziņa ar paskaidrojumu: "Vācot novadpētniecības materiālus Zosēnu pagasta bibliotēkai, lūdzu Arnoldam Jaunbergam, kurš kādreiz dzīvojis Lejas Melbāržos, lai uzraksta ziņas par Melbāržu vēsturi".

Vēstuli pārrakstīja Edgars Žīgurs 2016.g.8.oktobrī.

Glabāšanas vieta: 
Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs