Alūksnē nākamajām paaudzēm vēlas saglabāt Marienburgas pili

Alūksnes Pilssalā senās Livonijas ordeņa Marienburgas pils teritorijā SIA „ARCHEO” pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma šovasar veic arheoloģisko izpēti. Tas ir viens no secīgajiem darbu posmiem, lai īstenotu pašvaldības vēlmi saglabāt šo objektu nākamajām paaudzēm.<--break->

Viduslaiku pils, kas atrodas Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā, ir valsts nozīmes arheoloģiskais un arhitektūras piemineklis. Savulaik tai bijusi nozīmīga loma Alūksnes kā apdzīvotas vietas izveidē un attīstībā. 1702. gadā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un šobrīd Livonijas ordeņa pilsdrupas ir svarīga kultūrvēsturiska liecība. Lai šo objektu saglabātu arī nākamajām paaudzēm, Alūksnes novada pašvaldība ir uzsākusi nopietnu izpēti un plāno veikt pilsdrupu mūru kritiskāko posmu konservāciju, kā arī citas aktivitātes šī objekta attīstībai un popularizēšanai.

Līdz ar SIA „ARCHEO” profesionāļiem arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība vienu mēnesi iesaistīja arī 10 skolēnus Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā skolēnu nodarbinātības projekta ietvaros. Šonedēļ skolēnu iesaistes projekts noslēdzās un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pateicās jauniešiem par viņu ieguldīto darbu izpētē, pasniedzot pašvaldības īpaši sarūpētus krekliņus ar pilsdrupu attēlu un aicinājumu „Piedalies. Uzzini. Atbalsti”, kas viņiem turpmāk atgādinās par šīs vasaras piedzīvojumu.

Jauniešu paveikto darbu atzinīgi novērtē arī arheoloģiskas izpētes vadītājs Uldis Kalējs, uzsverot, ka skolēnu iesaistīšanās fiziskā darba veikšanā – zemes virskārtas un gruvešu rakšanā un transportēšanā, arheologiem ļāva koncentrēties izrakumu gaitas un atradumu fiksācijai.

Evelīna Tetere, kura rudenī uzsāks mācības Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9. klasē, un Alūksnes novada vidusskolas 10. klases audzēknis Kristers Musts atzīst, ka iesaistīties šajā projektā viņus motivēja iespēja gūt pirmo darba pieredzi, piedalīties arheoloģiskajos izrakumos un arī pašiem kaut ko atrast. Abiem tas arī izdevies – Evelīna atradusi vairākas lodes, šķembas un monētu, bet Kristers - kaulus, bļodas atliekas un granātas šķembas. Abi jaunieši atzīst, ka pilsdrupu teritorijā pavadītais laiks bijis interesants un viņi to noteikti atcerēsies, lai gan vienlaikus arī smags, īpaši puišiem, uz kuru pleciem balstījušies paši smagākie – būvgružu transportēšanas darbi.

Viens no vērtīgākajiem atradumiem šoreiz bija Zviedrijas karaļa Kārļa XI 1694.g. kaltā monēta.

Arheoloģiskā izpēte nelielos apjomos senās Marienburgas pils teritorijā ir veikta arī iepriekšējos gados. Šogad darbi rit 10x15 metrus lielā izrakumu laukumā, kas daļēji skar iekšpagalmu, ārpusi un ieejas vietu galvenajā pilī.

- Izrakumu laukumā kultūrslānis sastāv no gruvešiem, kas radušies pils bojāejas rezultātā. Daļā no izrakumu laukuma zem pusotru līdz pat diviem metriem bieza gruvešu slāņa atsedzām kādreizējo galvenās pils iekšpagalma līmeni. Tas iezīmējas ap izrakumu laukumā atklātajiem galvenās pils ziemeļu korpusa mūra sienas fragmentiem kā melnas nokrāsas zeme. Pārējā laukumā, kas daļēji sakrīt ar pils rietumu korpusa vietu, dziļāk par pagalma līmeni joprojām turpinās gruveši un no rietumu korpusa izrakumu laukumā nav konstatēta neviena vesela siena vai jebkāda cita konstrukcija. Iespējams, šajā vietā varētu būt atradies 1702. gadā zviedru uzspridzinātais pils pulverpagrabs, kā rezultātā šī pils daļa pilnībā sabrukusi, - stāsta arheoloģiskas izpētes vadītājs Uldis Kalējs.

Pils gruvešos atrasto lietu daudzums nav liels un U. Kalējs skaidro, ka tas arī ir likumsakarīgi – vairāk atradumu varētu būt kultūrslānī, kas veidojies pils pastāvēšanas laikā. Tomēr starp atradumiem ir atsevišķas būvdetaļas – dažādu profilķieģeļu un jumta seguma dakstiņu fragmenti, kā arī liels daudzums militāra rakstura atradumu, galvenokārt lielgabala lodes un granātu fragmenti. Pils ziemeļu korpusa iekštelpā atrasti deguši graudi. Atrasts arī vesels māla trauciņš, monētas, sprādzes u.c. senlietas. Atrasti arī dzīvnieku un vietumis izklaidus arī atsevišķi cilvēku kauli, tomēr, kā uzsver U. Kalējs, cilvēku kaulu izcelsme nav skaidra.
Lai gan noslēgusies skolēnu iesaiste projektā, arheoloģiskās izpētes darbi šajā laukumā vēl turpināsies, jo SIA „ARCHEO” plāno veikt pārbaudes rakumu gruvešu daļā, lai noteiktu to dziļumu un konstatētu zem tiem esošo situāciju. 

Visi izpētes laikā notiekošie darbi un atklājumi tiek aprakstīti un fiksēti fotoattēlos vai zīmējumos. Senlietas un citus nozīmīgus atradumus darbu veicēji nodos Alūksnes muzejam. Izpētes laikā atsegtais ziemeļu korpusa laukakmeņu un ķieģeļu mūra sienas fragments tiks ieziemots, izveidojot apkārt karkasu un pieberot ar smilti. Izrakumu laikā savāktie akmeņi un ķieģeļi, kas bijuši izmantoti pils sienu būvniecībai, tiks saglabāti un būs lietojami mūru konservācijai vai restaurācijai. Noslēdzot izpēti, SIA „ARCHEO” pašvaldībai iesniegs pārskatu par paveikto un konstatēto, kā arī atzinumu par turpmāk veicamajām darbībām saistībā ar atsegtās arheoloģisko izrakumu vietas nostiprināšanu, konservēšanu un nosegšanu.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver, ka pašvaldības augstākais mērķis ir atjaunot pils teritoriju tādu, kāda tā ir bijusi, taču, lai to darītu, jāveic secīgas darbības – vēsturiskā un arheoloģiskā izpēte, konservācija un tad restaurācija. 

Daļa no izrakumos atrastajiem priekšmetiem. 

- Šobrīd esam uzsākuši arheoloģisko un arī vēsturisko izpēti, kas būs laikietilpīgs process, jo darbs arhīvos, meklējot dokumentus, prasa daudz laika. Jāaktualizē iepriekšējos gados izstrādātais tehniskais projekts pils mūru konservācijai, lai novērstu to tālāku bojāeju. Pašvaldība šobrīd ir sagatavojusi projektu pilsdrupu mūru glābšanas darbiem un iesniegusi to Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai, cerot saņemt finansējumu šim mērķim. Kad būs izdevies novērst mūru tālāku sagrūšanu, varēsim domāt par rekonstrukciju, kam iespējams būs jāmeklē partneri varbūt Skandināvijā, Zviedrijā. To, ka pils restaurācija ir īstenojams projekts, pierāda Bauskas pils piemērs, taču līdz ar pašvaldības vēlmi pili rekonstruēt ļoti svarīgs būs arī vietējās sabiedrības atbalsts šādam projektam, - uzsver Dz. Adlers.

Par tālākajiem plāniem saistībā ar Livonijas ordeņa pilsdrupu saglabāšanu un pils iespējamo atjaunošanu pašvaldībā diskutēs, taču viens no pirmajiem, ar ko būtu nepieciešams sākt konservācijas darbus, ir tornītis labajā pusē pirms ieejas estrādē. Savukārt, ja īstenosies ideja par pils rekonstrukciju, būs nepieciešams rast jaunu vietu estrādei.

Publicitātes attēli.

Avots:

aluksne.lv