Arheoloģiskos izrakumos atsedz Rundāles vecās pils pamatus

Izrakumi pie Rundāles pils. 2015.g. Publicitātes foto.

Pirms diviem gadiem, 2013. gada vasarā, tika uzsākti pirmie arheoloģiskās izpētes darbi vietā, kur pirms vairāk kā 400 gadiem celta pirmā Rundāles mūra pils. Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs Bauskas pilsnovada zemes bija izlēņojis savam brālim Johanam fon Pletenbergam, kurš savukārt zemes gabalu tagadējās Pilsrundāles teritorijā par 7000 Rīgas markām pārdevis Oto fon Grothusam (miris 1527. gadā). Noslēgtais darījums kalpoja par pamatu jaunam sākumam fon Grothusu dzimtas vēsturē un jaunam pavērsienam tag. Pilsrundāles apbūvē. Iespējams, jau pats īpašuma pircējs Oto fon Grothuss uzsācis jaunas mūra pils celtniecību. Iespājams, lielākos darbus aizsācis viņa dēls Oto (miris 1576. gadā). Tomēr skaidrs ir tas, ka 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā jaunā Rundāles mūra pils tikusi pilntiesīgi ierakstīta.

Diemžēl vai par laimi šodien mēs pili vairs neredzam, jo tās sienas – akmeņi, ķieģeļi un java – ielikti jaunās arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētās 18.gs. Rundāles pils celtniecībā, kuru savā spožumā varam aspkatīt vēl šodien. Tomēr, lai arī celtne – pirmā mūra pils – no virszemes ir zudusi, tā turpina būt neatņemama Rundāles vēstures daļa. Pirmās pils atrašanās vietu un aptuvenu būvapjomu savos plānos fiksējis arhitekts F. B. Rastrelli, kas arī deva iespēju arheologiem 2013. gadā uzsākt pils pamatu meklējumus. Izpētes darbi norisinājās 600 m2 lielā platībā. Darbu gaitā atsedzot celtņu pamatus, kas attiecināmi uz hronoloģiski vēlāku laiku, t.i. 18./ 19. gs., tika atklātas arī sienu paliekas no 16./ 17. gs. pils. Izpētes gaitā iezīmējās trīs iespējamie senākās pils stūri, kas ļauj spriest par aptuvenajām pils būvapjoma aprisēm. Lielākoties arheologiem nācās vadīties pēc zemes slāņos palikušajām kaļķu javas kontūras līnijām. Tomēr kā neapstrīdams pierādījums senās pils esamībai un varenībai kalpoja izrakumu noslēgumā uzietā pils R ārsiena, kur saglabājušies mūrētas sienas pamati 13 m garumā, ar noslēdzošu daļu – šķietami apaļi iezīmējušos torni pils ZR stūrī.

2013. gada arheoloģisko izrakumu laikā tika apgāztas iepriekš izvirzītas teorijas un radītas jaunas, balstoties uz jaunatklātajiem faktiem. Fon Grothusu mūra pils ceturtā siena vēl ir neatklāta, kā arī pils ZR stūra patiesais apjoms un izmantojums ir pavisam neskaidrs. Lai rastu atbildes uz 2013. gadā uzdotiem jautājumiem un pietuvotos patiesībai par soli tuvāk, šī gada vasarā arheologu V. Muižnieka un I. Mālkalnietes vadībā izrakumi Rundāles pils vecās pils pamatos turpinās. 2015. gada arheoloģiskās izpētes noslēgumā vecās pils atsegtie mūra pamati tiks konservēti un tos būs iespējams apskatīt ikvienam Rundāles pils apmeklētājam.

Informāciju sagatavoja:
Līva Klabere
galvenā speciāliste arhīviste
Latvijas mākslas nodaļā

Avots:

rundale.net