Iznāks "Ogres muzeja raksti"

Maijā, kad visā pasaulē tiek svinēta Starptautiskā muzeju diena, Ogres Vēstures un mākslas muzejs laidīs klajā populārzinātnisku rakstu krājumu „Ogres muzeja raksti”. 

Izdevumā apkopoti deviņu autoru – Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālistu un Latvijā pazīstamu vēsturnieku – pētījumi par Ogri un tās apkaimi. Rakstu tēmas ietiecas gan pavisam senā pagātnē, gan aizskar mūsdienu pilsētas iedzīvotājiem atpazīstamas un aktuālas tēmas. 

Vēsturniece Ilga Zagorska stāsta par seno ziemeļbriežu mednieku gaitām tagadējās Ogres pilsētas un apkaimes teritorijā, savukārt arheologs Roberts Spirģis dalās ar Ogresgala Čabu kapulauka izpētē atrastajām liecībām par Daugavas lībiešu apbedīšanas paražām 12.-13.gadsimtā. Muzeja speciālists Arno Smiltnieks izpētījis Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos atrodamās 

17.gadsimta kartes, atrodot tajās līdz šim maz zināmas liecības par zviedru laika nocietinājuma - skansts pēdām uz Ogres salas. Latvijas Valsts vēstures arhīva pētniece Pārsla Pētersone savā pētījumā par Daugavas pasta ceļu raksturos arī Ikšķiles Ogres zirgu pasta stacijas darbību, bet otrā rakstā pievērsusies Ogresgrīvas pusmuižas izpētei, kuras ēkas vēl arvien saglabājušās Rīgas – Daugavpils šosejas malā un ir vienas no senākajām Ogres pilsētā. Vēsturniece Aiga Kalniņa sniegs ieskatu par Ogres pilsētas pirmsākumiem 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā.

20.gadsimta kultūrvēsturei veltītie raksti aktualizē gan pilsētas arhitektūras, gan Ogres kā populāras kūrortpilsētas vēsturisko mantojumu. Vairākās Ogres ēkās savus radošos meklējumus īstenojis viens no izcilākajiem funkcionālisma arhitektiem Latvijā Teodors Hermanovskis, par kura mantojumu kādreizējā kūrortā savā pētījumā stāsta arhitekte Renāte Čaupale. Arhitektūras mantojumam savā rakstā par bērnu sanatoriju „Ogre” pievēršas arī arhitektūras vēsturnieks Ilmārs Dirveiks, atklājot divu izcilu Latvijas Kultūras kanonā minētu personību - arhitekta Konstantīna Pēkšēna un mākslinieka Anša Cīruļa – sadarbību kādreizējā Rīgas trūcīgo bērnu aprūpes nama tapšanā. 

Ogri kā vienu no Latvijā populāriem kūrortiem, kurš līdz ar citām atpūtas vietām rūpējās par sava tēla spodrināšanu un plaša atpūtnieku skaita pievilināšanu, savā rakstā „Laipni lūgti Latvijas Davosā jeb Latvijas kūrortu mārketinga aspekti 20.gadsimta 20.-30.gados” 

aplūko Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule. Otrs I.Ruskules raksts veltīts vienai no Ogres ēkām, Ogrē, Meža prospektā 16, kas savā liktenī apvieno divu Ogrei un Latvijai nozīmīgu dzimtu – vācbaltiešu Hilbigu un latviešu Zaķu – dzīvesstāstus. 

Viena no centrālajām kultūras norišu vietām Ogrē teju visa 20.gadsimta garumā bijušas Ogres brīvdabas estrādes, kopskaitā četras. To vēsturiskajai attīstībai un lomai pilsētas kultūras dzīvē, sākot no 20.gs. 20.gadiem līdz padomju laiku leģendām apvītajiem pasākumiem un koncertiem savā rakstā pievēršas muzeja speciāliste Evija Smiltniece. Savukārt pēdējo divu gadu dramatiskie notikumi ap Ogres upi un plūdiem pamudinājuši muzeja speciālistu Arno Smiltnieku izpētīt arhīvos un periodikā pieejamo informāciju par plūdiem Ogres apkaimē. Pētījumā analizēti plūdi Daugavā un Ogres upes grīvā 20.gadsimtā.

Rakstu krājuma prezentācija iecerēta 18.maijā, starptautiskajā muzeju dienā. Par norises laiku un programmu informēsim atsevišķi. 

Iveta Ruskule,
Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore 

Attēlā: Ogresgrīvas pusmuiža. 20.gs sākums. OVMM krājums.

Avots:

facebook.com