Izsludināts 2016.g. arheoloģijas piemineklis – Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Grobiņas pilskalns. 20.gs. 20.-30. gadu foto. Avots: zudusilatvija.lv

Latvijas Arheologu biedrība, turpinot pirms diviem gadiem iesākto tradīciju, par 2016.gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies Grobiņas arheoloģisko ansambli. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad mūsu izvēle bija saistīta ar kādu vienu konkrētu pieminekli (2014.g. – Veckuldīgas pilskalns, 2015.g. – Riņņukalna apmetne), uzmanību vērsīsim vairāku senvietu kopumam, ko pēc dažām diskusijām, pamatojoties uz starptautiskās konvencijās lietoto terminoloģiju, esam nodēvējuši par “arheoloģisko ansambli”.

Ansamblī, kura arheoloģiskā izpēte aizsākās 1929.gadā ar kopīgiem latviešu un zviedru arheologu izrakumiem, ietilpst Grobiņas pilskalns (Skabāržu kalns) ar senpilsētu, Smukumu, Atkalnu un Priediena līdzenie, kā arī Priediena un Porānu uzkalniņu senkapi. Grobiņa bija agrākais masveida ziemeļnieku austrumu ekspansijas mēģinājums, kā pirmsākumi saistāmi ar pirms vikingu laiku (7.gs.) un 9.gs. šeit izveidojās nozīmīga skandināvu ieceļotāju un kuršu pilsētveida apmetne. Ne velti vairums pētnieku Grobiņu identificē ar Brēmenes arhibīskapa Rimberta (Rimbertus) ap 876.gadu sacerētajā Sv. Ansgara dzīves aprakstā (Vita sancti Anscarii) minēto Seeburg.

DJI_0039 (1)Mūsu izvēle šogad ir saistīta ar to, ka Grobiņas pašvaldība, sadarbībā ar kultūras mantojuma aizsardzības speciālistiem un profesionāliem arheologiem vēlas turpināt iepriekšējos gados aizsāktās aktivitātes, kas orientētas uz tās teritorijā esošo senvietu sakopšanu, izpēti un popularizāciju ar tālāku mērķi – Grobiņas arheoloģisko ansambli virzīt iekļaušanai UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā kā atsevišķu nomināciju. Tas tādēļ, ka iepriekš ieguldītais darbs un centieni, kas bija saistīti ar seriālu nominācijas “Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā” sagatavošanu, un kurā bez Grobiņas piedalījās vikingu laika pieminekļi arī Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Vācijā, 2015.gadā ar UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 39. Ģenerālās asamblejas lēmumu diemžēl tika atlikta uz nenoteiktu laiku.  Bet kurzemnieki nepadodas un tieši tādēļ tika pieņemts lēmums turpināt darbu pie atsevišķas nominācijas sagatavošanas, par to informējot UNESCO Pasaules mantojuma centru. Arī mēs, Latvijas Arheologu biedrības biedri, varam pielikt savas rokas un prātus Grobiņas arheoloģiskā ansambļa virzībai uz konkrēto mērķi, ceļot ne tikai grobiņiešu, bet arī visas Latvijas cilvēku, tajā skaitā arī mūsu kā valsts senatnes pētnieku pašapziņu.

Plašāk par līdz šim Grobiņā veiktajiem pētījumiem var iepazīties zviedru arheologa Birgera Nermana 1958.gadā Stokholmā publicētājā monogrāfijā “Grobin – Seeburg. Ausgrabungen und Funde” un 2012.gadā izdotajā Valērija Petrenko un Jura Urtāna grāmatā “Grobiņas arheoloģijas pieminekļi”. Tomēr joprojām vairāku 20.gs. otrajā pusē Grobiņā veikto izrakumu materiāli nav publicēti un to apkopošana un zinātniska izvērtēšana būtu viens no mūsu turpmākajiem uzdevumiem.

Jānis Asaris

Avots:

arheologubiedriba.lv