Jelgavas muzejā nonācis viens no pēdējiem Latvijas teritorijā kaltajiem dālderiem

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājums papildināts ar 1780. gadā kaltu Pētera Bīrona dālderi, kas muzejā nonācis no kāda privāta kolekcionāra. «1780. gadā kaltais Pētera Bīrona dālderis ir pēdējais dālderis, kas kalts Latvijas teritorijā. Muzejā nonākušo dālderi kolekcionārs mantojis no ģimenes kolekcijas, un tas ir ļoti labā stāvoklī,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.

P.Bīrona dāldera aversā ir hercoga Pētera portrets ar uzrakstu D.G. PETRUS. IN. LIV. CURL. ET SEMGAL. DUX (no Dieva žēlastības Pēteris Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogs), monētas reversā ir divu tautu republikas – Polijas un Lietuvas – ģerbonis ar uzrakstu MON. NOVA ARG. DUC. CURL. AD NORMAN TAL. ALB. 1780 (nosacīts tulkojums: Kurzemes sudraba monēta pēc Alberta dāldera parauga).

17. – 18. gadsimtā Eiropā bija vairākas dāldera tipa monētas, pēc kurām salīdzināja preču cenas. Tāds bija arī Alberta dālderis, kas kļuva par vienu no galvenajām tirdzniecības monētām visā Eiropā, ieskaitot Krieviju. Daudzās valstīs sāka kalt lielās sudraba monētas pēc Alberta dālderu monētpēdas, tostarp arī Kurzemes un Zemgales hercogistē, informē muzejā.

Latvijā dālderus sāka kalt Livonijas ordeņa Valtera fon Pletenberga laikā 1525. gadā. Jelgavā no 1575. līdz 1780. gadam ar pārtraukumiem darbojās naudas kaltuve, kurā tika kaltas dažādu nominālu monētas. «Hercogistes monētas kā maksāšanas līdzeklis bija tikai šeit, tādēļ to skaits bija visai neliels. Parasti monētas izmantoja, lai pavalstniekus iepazīstinātu ar valdnieka portretu – īpaši, ja pie varas nāca jauns hercogs,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore. Viņa norāda, ka jau tūlīt pēc izkalšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes monētas bija kolekcionēšanas objekts. «Monētu kolekcijas veidoja paši hercogi, bet tādas bija, piemēram, arī Sesavas mācītājam V.K.Holenhāgenam – zināms, ka šī kolekcija aizceļojusi uz Franciju jau 1796. gadā. Hercogistes monētas kolekcionēja arī Liepājā dzimušais Pēterburgas tirgonis Ādolfs Preiss, kuram esot bijušas 100 monētas, un liela monētu kolekcija bija arī kādreiz Jelgavā bijušajā Kurzemes provinces muzejā – šobrīd Jelgavas muzejā esošā monētu kolekcija ir daļa no Provinces muzeja krājuma,» atklāj G.Grase. Latvijā hercogistes monētas glabājas vairāku muzeju krātuvēs, tās var apskatīt ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas vēstures un kuģniecības, Latvijas Nacionālajā vēstures, Liepājas, Ventspils un citos Latvijas muzejos, arī Baltkrievijas, Polijas un Lietuvas muzejos.

Pēteris Bīrons (1724 – 1800) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs (1769 – 1795), kurš troni mantoja no sava tēva Ernsta Johana. Hercoga Pētera dibinātā pirmā augstskola Latvijā «Academia Petrina» ir lielākais devums ne tikai mūsu pilsētai, bet  visai Latvijai kopumā.

Attēls: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja publicitātes foto.

Avots:

jelgevasvestnesis.lv