Klajā nāk Mālpils novadam veltīts rakstu krājums

2013. gada 29. augustā Mālpils kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un izpētes biedrība „Idoves mantojums” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un ar Mālpils novada domes finansiālu atbalstu organizēja konferenci, kas veltīta Mālpils novada kultūrvēstures jautājumu izzināšanai. Šobrīd sagatavošanā ir rakstu krājums „Kultūrvēstures avoti un Mālpils novads”, kurā apkopoti apcerējumi gan par konferencē izskanējušiem referātiem, gan arī par jaunām tēmām, kas tika ierosināti pēc konferences norises. Grāmata top ciešā sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un ar grāmatu apgādu „Zinātne”. Rakstu krājuma autoru vidū ir gan mālpilieši, gan arī pētnieki un vēsturnieki, kuru līdzšinējie pētījumi bijuši vairāk vai mazāk saistīti ar Mālpils novada kultūrvēstures jautājumiem.

Izdevumā apkopoti 22 autoru pētījumi par Mālpili un tās apkārtni. Rakstu tēmas ir ļoti dažādas, sākot ar senatni un beidzot ar mūsdienu dzīves norisēm. Arheologs Ritvars Ritums sagatavojis pētījumu par Mālpils novada arheoloģijas pieminekļiem, valodniece Dzintra Paegle piedāvā rakstu par lībiešu valodas pēdām Suntažu un Sidgundas vietvārdos, valodnieks Pēteris Vanags analizējis latviešu rakstu valodu 17. gadsimta Mālpils baznīcas grāmatās. Literatūrzinātniece Māra Grudule raksturos Mālpils un Suntažu mācītāja Salomona Guberta 1654. gadā sagatavoto rokasgrāmatu labākai saimniekošanai, un literatūrzinātnieks Pauls Daija – Mālpils mācītāja J. G. Agelūta devumu latviešu literatūras vēsturē 18. gadsimta otrajā pusē.

Dažu pētnieku uzmanība veltīta vietējo muižu vēsturei: kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča veikusi padziļinātu izpēti par novada folklorā daudz pieminēto Mālpils baronu – landrātu Gustavu Vilhelmu fon Taubi, arhitektūras vēsturnieks Jānis Zilgalvis dod ieskatu par pēdējiem Mālpils muižas īpašniekiem – fon Grotu dzimtu un tai piederošajām muižām Vidzemē, seno dārzu un parku vēsturniece Ilze Māra Janelis savā rakstā aicina atpazīt seno parku pēdas daudzo Mālpils novada vēsturisko muižu vietās, savukārt vēsturniece Līga Lapa noslēdz muižu vēstures tēmu ar savu pētījumu par 1905. gada revolūcijas notikumiem Mālpilī, Bukās, Vibrokā, Sidgundā un apkārtnē.

Rakstu krājumā publicēti apcerējumi un atmiņu stāstījumi par vairākiem novadniekiem – žurnālistes Līgas Blauas stāsts par Skulmju dzimtas pēdām Latvijā un pasaulē, ārstu Ilvas Pūķes un Indara Lūkina stāstījums par ārstu Lūkinu dzimtu, ASV dzīvojošā novadnieka – bibliogrāfa Jāņa Krēsliņa (sen.) apcerējums par literātu Ojāru Jēgenu, kurš Mālpilī pavadījis savas bērnības vasaras, ķīmiķi Ilgars Grosvalds un Tālis Millers sagatavojuši apcerējumus un atmiņu stāstus par ķīmiķiem – Augustu Ķešānu un Jāni Lielmežu.

Liela daļa mālpiliešu un rikteriešu (sidgundiešu) tiks pieminēti folkloristes Māras Vīksnas pētījumā par Mālpils novada folkloru, kā arī etnogrāfa un vēsturnieka Uģa Niedres rakstā par pagasta magazīnām – labības klētīm, ko 19. gadsimtā intensīvi izmantoja vietējie zemnieki. Toties fotovēsturnieks Pēteris Korsaks iepazīstinās lasītājus ar Mālpils fotogrāfiem, kuri 20. gadsimta sākumā aktīvi iemūžinājuši gan vietējo kultūrainavu, gan arī mālpiliešu un rikteriešu ikdienu un svētkus. Mores kauju muzeja vadītāja Anta Brača apraksta mālpiliešu atmiņas par 1944. gada Mores kaujām, bet vēsturniece Līga Kreišmane – Siguldas novadpētniecības muzeja ekspedīciju norisi Mālpilī un Sidgundā 1981.–1982. gadā. Inženieris hidrotehniķis Jānis Poprockis dos ieskatu Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzeja darbībā Mālpilī, savukārt Mālpilī dzīvojošā māksliniece un pedagoģe Māra Ārente savā plašajā apcerējumā aprakstījusi mākslas dzīves norises Mālpilī, sākot ar Skulmju dzimtu 20. gadsimta sākumā un beidzot ar nozīmīgām mākslas dienām un plenēriem mūsdienās. Rakstu krājumu noslēdz Mālpils novada domes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža apcerējums par paveikto un iecerēto novada vēstures lappusēs.

Ir iecerēti divi rakstu krājuma atvēršanas svētki – 16. augustā pl. 16.00 LU Akadēmiskajā bibliotēkā un 19. augustā pl. 17.00 Mālpils novada bibliotēkā. Iecerēts, ka abos pasākumos piedalīsies rakstu krājuma galvenais virzītājspēks, akadēmiķis un kultūrvēsturnieks Saulvedis Cimermanis un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, kā arī autori, grāmatas sagatavošanas komanda un atbalstītāji.

Rakstu krājuma atvēršanas svētkos Rīgā un Mālpilī aicināts ikviens interesents!

Rakstu krājuma sastādītāja Ieva Pauloviča