Latviešu pašapziņas kalvei – Ainažu jūrskolai – 150

Pirms 150 gadiem, 1864. gada 23. novembrī, Vidzemes piekrastē darbību sāka Krišjāņa Valdemāra izlolotā Ainažu jūrskola, kas gadu gaitā kļuvusi par vienu no tautas pašapziņas simboliem. 2014. gads Latvijā rit Ainažu jūrskolas jubilejas zīmē. Latvijas banka pavasarī laida klajā pirmo Latvijas eiro kolekcijas monētu, un tā veltīta Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejai, savukārt, Ainažu jūrskolas muzejā atklāta izstāde Mīlestība nekad nebeidzas jeb tā mīlēja vecie jūras vilki, kura paver ieskatu vēstulēs un pastkartēs, kuras jūrnieki no tāljūru braucieniem rakstījuši un sūtījuši savām mīļotajām sievietēm.<--break->

Savukārt, sestdien, 16. augustā Ainažos, Ziemeļlivonijas festivāla ietvaros, visas dienas un pat nakts garumā notiks pasākumu virkne veltīta Ainažu jūrskolas jubilejai. Svētku kulminācija būs lielkoncerts Septiņas pēdas zem ķīļa! ar maestro Raimonda Paula, virsdiriģenta Arvīda Platpera, solistu, 6 koru, 3 deju kolektīvu, pūtēju orķestra un Raimonda Macata mūziķu grupas piedalīšanos. Koncertam sekos Lāpu gājiens uz jūru, kā arī Lūgsna jūrai un Uguns šovs.

Tas, ka 19. gadsimta sākuma klusais, purvainu mežu ieskautais zvejnieku ciemats Ainaži (tā pirmiedzīvotāju – lībiešu dotais ciemata nosaukums ainagi – vientuļš), jau gadsimta vidū kļuva par ievērojamu saimnieciskās un sabiedriskās dzīves centru, bija rosīgo un uzņēmīgo ļaužu nopelns, kas Ainažus bija izvēlējušies par dzīvesvietu un attīstīja aktīvu piekrastes kuģniecību, izbūvēja ostu, guva peļņu, kļuva turīgi, uzsāka tālbraucēju burinieku būvi. Un tādēļ nav nejaušība, ka Krišjānis Valdemārs, meklēdams vietu iecerētajai jaunā tipa jūrskolai, no visas plašās Baltijas jūras piekrastes, izvēlējās tieši Ainažus.

„Liekas, mūsu Baltiju gaida priecīga, smaidoša nākotne. Jūrniecības satiksmei Baltijas piekrastē no paaudzes uz paaudzi vajag plesties milzīgos apmēros. Tamdēļ latviešu jūrnieciskās spējas ir kā apslēpta dārga manta, kas ilgi gaidījusi neaiztikta, bet tagad nu ceļama gaismā. Bet kā? Tas vislabāk izdarāms ar attiecīgu skolas izglītību,” jau 1857. gadā rakstīja Krišjānis Valdemārs. Sarežģīts bija ideālista, ideju ģeneratora, jaunlatviešu ideologa, nacionālās atmodas jundītāja, latviešu jūrniecības tēva Krišjāņa Valdemāra zināšanu, vērojumu, pārliecības un pārliecināšanas, diplomātijas, neatlaidības, drosmes, pašpārliecības un pacietības ceļš, līdz viņa ideja realizējās, kad ar viņa paša ierosmi un gādību 1864. gadā Ainažos durvis vēra jaunā tipa jūrskola. Tā kļuva par atspēriena punktu, vārtiem uz pasauli latviešu un igauņu piejūras zemnieku puišiem un vīriem, jo mācības tika piedāvāts bez maksas un notika dzimtajā valodā. Naudu skolas dibināšanai, Krišjāņa Valdemāra idejas iedvesmoti, saziedoja turīgākie Ainažu zemnieki. Tas bija sākums, tālāk jau bija skolas attīstības un izaugsmes ceļš. Ainažu jūrskolā līdz 1919. gadam zinības bija apguvuši ap 3000 audzēkņu, no kuriem vairāk nekā 1000 bija saņēmuši tālbraucēja kapteiņa un tālbraucēja stūrmaņa diplomus.

1969. gadā tika atklāts Ainažu jūrskolas muzejs – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle. Tā ir piemiņas vieta pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem – latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.

„Pirms 150 gadiem, par spīti cara valdības striktajam nē un baltvācu muižniecības pretestībai, Vidzemes guberņas Ainažu kuģinieki, pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas, sanāca kopā un nosprieda – dibināt jūrskolu saviem dēliem. Ar lielām grūtībām, milzu iedrīkstēšanos, pašaizliedzīgu entuziasmu un godaprātu, Ainažos tapa pirmā latviešu jūrskola visā Krievijas impērijā. Tā ne tikai lika pamatu latviešu jūrniecībai, bet cēla nacionālo pašapziņu,“ stāsta Ainažu jūrskolas vadītāja Iveta Erdmane.

Informāciju sagatavoja:

Ingrīda Lukašēviča, 
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Avots: laikraksts.com