Sārnates koka elku skanē 3D un gatavo kopiju

Sārnates elks LNVM pamatekspozīcijā. Foto: Roberts Kaniņš, LNVM.

20. gs.50. gados Užavas Sārnates akmens laikmeta apmetnē muzeja Arheoloģijas nodaļas toreizējā vadītāja Lūcija Vankina starp daudziem nozīmīgiem priekšmetiem izrakumos atrada arī unikālu skulpturālu veidojumu. Dzimums nav izcelts, taču tas, domājams, attēlo vīrieti. Koka elku datē ar 3600.-3000. g. pirms Kristus.

Sārnates elks nonāca muzeja krājumā un restaurācijas procesā tika apstrādāts ar alaunu, ko plaši izmantoja līdz pat 60. gadiem, kad atklājās, ka alauns ir stabils nemainīgā gaisa mitrumā, bet pie svārstīga gaisa mitruma sākas alauna kristālu pārmaiņas, kas sagrauj apkārt esošo koksni.

Pēc Rīgas pils degšanas laikā saņemtās mitruma devas Sārnates elka bojājumi kļuva arvien redzamāki.

Sārnates elkam liktenīgs izrādījās Rīgas pils ugunsgrēka dzēšana. Sākās straujš alauna rekristalizācijas process.

Diemžēl elka konservācijas process nav dokumentēts vai arī dokumentācija nav saglabāta. Pašlaik LNVM restauratori uzsākuši objekta rūpīgu un vispusīgu fizikāli ķīmisko izpēti, kam sekos atkārtota konservācija.

Rīgas Tehniskās universitātes “Dizaina fabrika” vadītājs Guntis Kuļikovskis un vecākais eksperts Gundars Miezītis (attēlos), veicot Sārnates elka 3D skenēšanu, sagādāja detalizētus vēsturiskā priekšmeta datus, kurus varēs izmantot tēla rekonstrukcijas precīzai izveidošanai. Iegūtie mērījumi dos iespēju nepieciešamības gadījumā arī izdrukāt priekšmetu dažādos mērogos un izmantot šos datus virtuālā veidā.

Sārnates elka skenēšana. RTU “Dizaina fabrika” vecākais eksperts Gundars Miezītis. Foto: Guntis Kuļikovskis.

Savukārt kokapstrādes meistars Jānis Leja no SIA “Cits koks” gatavo Sārnates elka kopiju, kas šā gada nogalē tiks izstādīta muzeja pamatekspozīcijā. Kopijas izgatavošanai nepieciešams pusgads. Koka elka oriģināls glabāsies LNVM krājumā.

Avots:

facebook.com