Andersons, Edgars

Vēsturnieks
17.06.1920.-05.07.1989.
Edgars Andersons (dzimis 1920. gada 17. jūnijā Tukumā, miris 1989. gada 5. jūlijā Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

1943. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Tur no 1945. līdz 1949. gadam bijis mācību lietu pārzinis un lektors Vircburgas Tautas augstskolā, no 1946. līdz 1949. gadam — doktorands Vircburgas universitātē un latviešu studentu centra savienības vadītājs Vācijā. Bijis arī Baltijas studentu centrālās padomes priekšsēdētājs. 1949. gadā E. Andersons pārcēlās uz dzīvi ASV. 1950. gadu vidū bija Leikforestas koledžas pedagogs, 1956. gadā, aizstāvot disertāciju par tēmu "The Couronians and the West Indies", ieguvis doktora grādu Čikāgas universitātē. Bijis profesors vairākās universitātēs, tāpat kopš 1957. gada konsultējis ASV federālo valdību un Kalifornijas štata valdību vēsturē. Pētījis vairāku valstu, tai skaita Latvijas, vēsturi, diplomātijas un militāro vēsturi.
 
Sarakstījis vairākas grāmatas, atsevišķas grāmatu nodaļas un publicējis daudz zinātnisku, populārzinātnisku, kā arī sabiedriski politisku rakstu angļu un latviešu valodā.
 
Informācija citās enciklopēdijās:
 
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 55-56.lpp.
 
Saites tīmeklī: