Andrejs no Velves

Livonijas ordeņa mestrs
Literatūrā arī Velves Andreas; Andrēass no Felbenes; Štīrijas Andrejs; Andrejs no Felves.
Latīniski: Andreas de Velven.
Vāciski: Andreas von Felben; Andrês von Stîrlant, Stîre, Stîrland, Stuerlant.
Senkrievu: Андреяшь.
 

Par viņu ziņas rakstu avotos ir no 1241.gada līdz 1282.gadam. Cēlies no Zalcburgas bīskapijas ministeriāliem, dzimis Felbenē (tagadējā Austrijā), ap 70 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Zalcburgas (Fenske, Militzer 1993, 221, 222). Pēc vēstures dokumentiem Livonijas mestrs (1241-46?, 50-52), lai gan tradicionāli odreņa hronikās par tādu tiek uzskatīts tikai no 1250-52. Pēc Atskaņu hronikas viņš nomaina Groningenas Dītrihu pēc divarpus gadu valdīšanas, un par mestra amatā ir piecarpus gadus. Atkārtoti pakļauj Sāmsalu un Zemgali Livonijai, un vada karagājienu uz Lietuvu, kura laikā livoņi pirmoreiz iebrūk Žemaitijā. Viņa laikā neveiksmīgi beidzās vienīgi karš ar Novgorodu, kad 1242.gadā ordeni izdzen no Novgorodas un Pleskavas zemēm, kā arī sakauj livoņus Ledus kaujā. Aleksandra Ņevska dzīves aprakstā, stāstīts ka viņš (Андреяшь) bijis Krievijā un personīgi ticies ar kņazu, kas visdrīzāk varēja būt noticis tikai pēc kara izbeigšanas. 1243.gada 1.oktobrī 3 bīskapi - Rīgas, Sāmsalas, Tērbatas un mestrs Andrejs slēdz Livonijas valstu savienības līgumu. Pēc Groningenas Dītriha valdīšanas, kā mestrs no jauna tiek minēts 1251.gadā, Mindauga kristīšanās laikā. 1252.gadā to nomaina Sainas Eberhards, pēc tam viņš vēl uzkavējas Livonijā pusgadu, un caur Lietuvu atgriežas Vācijā. Pildījis arī dažādus uzdevumus 1260.-70.gados Zalcburgā.

Avoti:

Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp. Vidusaugšvācu, latviešu valodā. > 3171, 3186, 3245, 3311, 3409, 3536, 3586, 3591, 3598, (3609), (3611), 7122 rindas; 326 lapaspuse.

Псковские летописи. Под редакцией А.Н.Насонова - Полное собрание русских летописей. Том V. Выпуск 2. Москва: Издательство Академии наук СССР, 1955. 366 страниц. > 11 страница.

Literatūra:

Fenske L., Militzer K. Ritterbrüder in livländischen Zweig Deutschen Ordens. Köln; Weimar; Wien, 1993. 956 S.> S. 221, 222.

Benninghoven, F. Der Orden der Schwertbrüder. Köln; Graz, 1965, 525 S., 16 Karten > S. 444-445.

Rīga © 2001. Gints Skutāns, mag.hist.

Ievietots: 21.08.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu