Berči, Pauls Makss

Liepājas galvenais arhitekts (1871—1902)
1840—1911

Vāciski: Paul Max Bertschy.

Dzīvesgājums

Pauls Makss Berči dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Viņa tēvs sākotnēji bijis krodzinieks, bet pēc tam kļuva par namdari. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi. Berlīnē tajā laikā darbojās ievērojami arhitekti, un konkurence bija ļoti liela. Šis bija viens no iemesliem, kādēļ jaunais Berči izvēlas doties uz Austrumiem, kur izsisties bija vieglāk.

Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā, un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa būves birojā. 1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā ieguva mākslinieka grādu. 1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju, kā to prasīja pilsētas arhitekta amata statuss.

No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē. Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva jaunajam arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu (parasti fasāžu detaļās) vai laukakmeņus un ķieģeļus.

Berči ir vienīgais, kuram četrdesmit gadus ilgā vēstures posmā bijusi iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas arī Ventspilī, Aizputē un citviet Latvijā un Lietuvā, tomēr visspilgtāk ievērojamā arhitekta talants ir izpaudies tieši Liepājā.

Kā pazīstamākos Berči projektus Liepājā min šādas ēkas:

  1. Sv. Annas baznīcas pārbūve Kuršu laukumā 5/6 (1871–1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587. gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, 19. gs. beigās pēc M. P. Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889) un tikai pēc tam – jomu (1893). Neogotika.
  2. Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja K. Valdemāra ielā 16 (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu.
  3. Brauna meiteņu skola E. Veidenbauma ielā 10 (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem.
  4. Meijera dzīvojamais nams Kungu ielā 20 (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.
  5. Navigācijas skola Kūrmājas prospektā 3 (1877). Agrīns M. P. Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma.
  6. Barona F. fon Noldes dzīvojamā māja Hikes ielā 12 (1880). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi.
  7. Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām K. Valdemāra ielā 14 (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare. Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.
  8. Ramedlova tirdzniecības nams Zivju ielā 3 (1881). Tagadējais tirdzniecības un darījumu centrs De Rome.
  9. Liepājas Nikolaja ģimnāzija K. Valdemāra ielā 4 (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.
  10. Būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja Kūrmājas prospektā 21 (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu.
  11. Apgabaltiesas ēka Rožu ielā 6 (1889–1891). Ēkas projekts realizēts t.s. “impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19. gs. beigu administratīvajām ēkām.
  12. Bonica konditoreja Graudu ielā 42 (1897). Ēkas fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.
  13. Aptiekāra H. Grabes dzīvojamā māja ar aptiekas telpām Kūrmājas prospektā 12 (1899–1901). Daudzfunkcionālā ēka, būvēta no M. P. Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa.
  14. Bērnu slimnīca Liepu ielā 9 (1900). M. P. Berči rokrakstam tipiska divstāvu sarkano ķieģeļu ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.
  15. Kacenelsona villa Kūrmājas prospektā 16 (1900–1901), projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu.
  16. P.M.Berči dzīvojamā ēka Peldu ielā 44 (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams.
  17. Peldu iestāde Peldu ielā 59 (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā.
  18. Liepājas dzelzceļa stacija (1871), kas tagad pilda arī autoostas funkcijas.

Arhitekts miris 1911. gada 2. martā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.

Avoti un literatūra

wikipedia.org

Pauls Makss Berči (Paul Max Bertschy, 1840—1911).