Hērodots no Halikarnāsas

sengrieķu vēsturnieks
starp 490. un 480.g.p.m.ē. - ~425.g.p.m.ē.
Hērodots dzimis Halikarnāsā starp 490. un 480.gadu pirms mūsu ēras. Ilgāku laiku dzīvojis Atēnās. Bijis tuvs valdnieka Perikla draugs. Daudz ceļojis - apceļojis visu Vidusjūras austrumu piekrasti. Ap 443.gadu pārcēlies uz Tūrijām Dienviditālijā.
 
Sarakstījis darbu, kuram vēlāk dots nosacīts nosaukums Historiai (Vēsture), kurā aprakstīti grieķu-persiešu kari (550.-449.g.p.m.ē.). Par galveno Historiai avotu kalpojušas aculiecinieku liecības, kā arī sengrieķu mutvārdu tradīcija, bet attiecībā uz ģeogrāfiskajām ziņām Hērodots izmantojis arī paša ceļojumos pieredzēto. Minēto darbu uzskata par pirmo vēsturisko apcerējumu un tā autoru dēvē par “vēstures tēvu”. Ir izteikts pieņēmums, ka darbs nav pabeigts. Historiai sastāv no deviņām grāmatām. Pirmās četras grāmatas galvenokārt veltītas ģeogrāfijai, un tajās plaši aprakstīta Persija, Ēģipte un citas zemes. Nākamās piecas grāmatas veltītas tieši grieķu-persiešu karu aprakstam. IV grāmatā viņš aprakstījis neurus, kurus latviešu etnogrāfs un sinologs Pēteris Šmits identificējis ar senajiem baltiem.
 
Hērodots miris ap 425.gadu pirms mūsu ēras.
 
Informācija citās enciklopēdijās:
Latviešu konversācijas vārdnīca. 6.sējums, 11774.sleja.
Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 65.lpp.
 
Literatūra:
Zeids, T. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800.gadam: Mācību līdzeklis vēstures specialitātes studentiem. Rīga: Zvaigzne, 1992.216 lpp.>5.lpp.
Hērodota Historiai IV grāmatas fragmenta par neuriem tulkojums latviešu valodā - Dunsdorfs, E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 11.-12.lpp.
 
Ievietots: 25.02.2002., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu