Alberts (Bukshevdens) [Livonijas un Rīgas bīskaps]

Alberts (Bukshevdens) (Albert von Büxhövden, arī von Bekeshovede, von Appeldern, von Appelderin, mir. 1229. 17.I Rīgā) - Rīgas bīskaps, kristīgās ticības nostiprinātājs Latvijā. Dz. Brēmenes apkārtnē (Vāc.). A. bija Brēmenes domkungs, 1199. III (IV) - 1229. I Rīgas bīskaps. A. 1201 dib. Rīgu, 1202 dib. Zobenbrāļu (arī Dieva bruņinieku, Kristus kaŗavīru) ordeni, ar kuŗa palīdzību iekaroja lībju zemes, Latg., Tālavu un Sēliju; 1202 dib. Daugavgrīvas ciscertiešu mūku ordeni. A. 1205 noslēdza miera līgumu ar Kokneses karali Vetseki, 1207. 2.II (?) kļuva vāc. karaļa Švābijas Filipa vasalis un saņēma no viņa lēņos Livoniju ar markgrāfa ties. A. vairākkārt devās uz Gotlandi un Vāc., lai vāktu krustnešus cīņai pret vēl nekristītām Balt. tautām; 1209 noslēdza miera līgumu ar Jersikas karali Visvaldi; 1210 noslēdza pirmo miera līgumu ar Polockas karali Valdemāru un solījās viņam maksāt meslus. 1211 un 1215 viesojās Romā pie pāvesta Inocenta III un piedalījās IV Laterana padomē. 1211 A. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Livonijā dažādas priekšrocības.; 1212 jauns līgums ar karali Visvaldi, 1212 savienība ar Polockas karali Valdemāru pret lietuviešiem un tirdzn. līgums par brīvu kuģošanu Daugavā; 1214 līgums ar Tālavas kunga Tālivalža dēliem; 1219 līgums ar Mežotni Zemgalē. 1220 dib. Sv. Juŗa slimn. Rīgā; 1224 VII miera līgums ar Novgorodas un Pliskavas pils.; 1225. 1. XII Livonija pasludināta par Vāc. ķeizarvalsts īpašumu. 1226 A. ieguva īpašuma tiesības uz Sv. Jēkaba b-cu Visbijā, Gotlandē. 1229. III IV līgums ar Smoļenskas karali Mitislavu. A. bija tālredzīgs, godkārīgs polītiķis un ievērojams valstsvīrs, kuŗa autoritāti centās apstrīdēt Zobenbrāļu ordenis, Brēmenes archib. un Romas pāvests Inocents III. A. nomira, neieguvis kāroto archib. titulu. Viņa gaitas aprakstījis Latviešu Indriķis. A. brālis Hermans I bija Tērbatas bīskaps 1219-47, mira laikā starp 1248 un 1254. Brāļi Dītrichs un Johans radīja vācbaltiešu fon der Roppu un fon Purdisu dzimtas. Dītrichs apprecēja Polockas karaļa Valdemāra meitu.
 
Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1.sējums, 21.-22.lpp.
 
Ievietots: 16.01.2002.