Brāļu draudze, kur dzejo un glabā mākslas dārgumus

Liepājas evaņģēliski luteriskās Brāļu draudzes baznīca Cenkones ielā 3. V. Birzes foto.
Liepājas evaņģēliski luteriskās Brāļu draudzes baznīca Cenkones ielā 3. V. Birzes foto.

Nelielais zaļi krāsotais namiņš Cenkones ielā 3, ko 1896.gadā pašu rokām cēluši Liepājas evaņģēliski luteriskās Brāļu draudzes priekšgājēji, dabiski iekļāvies apkārtnes vienstāva apbūvē.

Tik dabiski, ka paviršs garāmgājējs vai nezinātājs pat nepateiks, ka tur atrodas baznīca. Un, jādomā, ka pavisam maz būs tādu, kas zinās, ka ārēji necilā baznīciņa glabā izcilu mākslas vērtību- ilgus gadus par pazudušu uzskatīto, latviešu glezniecības vecmeistara Jāņa Valtera radītu altārgleznu.

Pati draudze dibināta 1896.gadā, un, pirms pārcelšanās uz jauniecelto Dievnamu, darbojusies īrētās telpās gan Siena tirgū, gan citviet pilsētā. Tās sākotnējais nosaukums bija „Evaņģēliski Luteriskā biedrība”. No 1896. līdz 1948. gadam draudze darbojas kā Svētās Annas luteriskās baznīcas filiāle, bet no 1948. gada jau kā patstāvīga draudze. Cariskajā Krievijā pastāvošo reliģisko ierobežojumu dēļ, Brāļu draudzes tika nosauktas par „Brāļu draudzes biedrībām”. Taču, sākot ar 1948. gadu, biedrības vairs nedrīkstēja pastāvēt. Tāpēc, lai saglabātu dievnama ēku, nācies atdalīties no Sv. Annas baznīcas, un izveidot patstāvīgu evaņģēliski luterisko draudzi, kas tāda pastāv vēl līdz šai dienai, pēc dziļi izteiktām luterisma tradīcijām, taču draudzes sadzīvē saglabājot dzīvu Brāļu draudzes saviesīgo garu. Kas to raksturo?

Liepājas evaņģēliski luteriskās Brāļu draudzes altārglezna. Autors: Jānis Valters.

Draudzes priekšniece Daiga Līmeža, kā vienu no īpašajām Brāļu draudzes tradīcijām nosauc kristīgās dzejas lasījumus, un šajā ziņā uzteic arī mācītāju Raivo Bitenieku, kurš pats  raksta dzeju. Tāpat, vēl pagājušās svētdienas dievkalpojumā, aktrise Zigrīda Rūtiņa, sanākušos iepriecināja ar meistarīgi deklamētām dzejas rindām.

Zigrīda Rūtiņa ir arī kādreizējā draudzes priekšniece, un lielā mērā pateicoties viņas rūpēm, draudze 2005.gadā veiksmīgi piedalījusies konkursā „Sakrālā tūrisma objektu infrastruktūras attīstība” un ieguvusi finansējumu, lai ievilktu ūdensvadu. Jau iepriekš, uz draudzes simtgadi 1996.gadā, pateicoties draudzes loceklim J. Špundzānam, dievnamam veikts jumta remonts, un izremontēta daļa ēkas – sarga māja, kurā nu atrodama draudzes kanceleja.

Pati draudze nav liela, un apvieno vien dažus desmitus, pārsvarā vecāka un vidēja gadagājuma ticīgo, taču katru svētdienu notiek dievkalpojumi, tāpat arī mācītāja Raivo Bitenieka vadītās Bībeles stundas. Draudzē valda sirsnīga sadraudzība. Pēc dievkalpojumiem ikviens mīļi aicināts uz pārrunām pie tējas, kopīgā sadraudzībā. Tāpat, draudze atceras – aizlūdz, apciemo, iepriecina – savus gados vecākos draudzes locekļus, kuri vairs nespēj atnākt uz Dievnamu.

Viktors Birze (pirmpublicējums portālā irliepaja.lv, 09.12.2012)