Daugavas zveja

Daugavas garums Latvijas robežās 350 km, pieņemot vidējo platumu 300 m, ūdens kopējā platība sasniedz 105 km2 jeb 10500 ha. 

Daugavā sastopamas visas mūsu ūdeņu zivis, lai gan dažas visai reti. Lielos apmēros zvejo arī ceļojošas zivis, kas dzīvo jūrā, bet Daugavā nāk tikai nārstot, vai otrādi: piemēram, laši, taimiņi, vimbas, zutiņi (nēģi), zuši u.c. Daugavas lasis un Doles zutiņi plaši pazīstami Latvijā un ārzemēs. Pēc zvejas veidiem Daugavas zveja sadalās rajonos, pie kam katras zivs ķeršanai savi veidi.

Lašu zveja sākas jau Daugavas priekšā jūrā, kur salasās jūras zivis, lai iekļūtu upē. Tur iegūst visbagātākos lašu lomus, piemēram, 1927.g. vienā vada lomā izvilka 80 lašus svarā ap 800 kg, bet lomi ap 30-50 lašiem nav retums. Lašus te zvejo ar vadiem, kas līdz 900 m gari un sastāv no 40-46 gabaliem. Vads pieder 11-12 locekļu lielai zvejnieku draudzei, parasti katram vīram četri gabali, un zveju vada draudzes stūrmanis, kam pieder vada laiva, t.s. kārbe. Ar tādiem pat vadiem un lašu murdiem zvejo Daugavā līdz Baltai baznīcai, no pēdējās līdz Doles salai lašus zvejo vienīgi ar murdiem un laižamiem peldošiem tīkliem.

No Doles sākas lašu tači, kas dažādos lielumos un veidos sastopami līdz pat Krievijas robežai. Taču ierīce apmēram šāda.

Upes gultnē, ciktāl atļauj pastāvošie likumi, ierīko sētu no atsevišķiem gabaliem, tāriņiem, kas pagatavoti no 3-5 cm resniem egles kociņiem. Tačus rīko visstraujākās vietās, krācēs uz klinšu kauliem, kur sētu nostiprināt ar mietiem nav iespējams. To izdara ar 3 baļķu trijkāji, āzi, ko noliek vajadzīgā vietā. Lai straume to nenestu prom, sastiprinājuma vietā uzliek vairāk simts kilogramu akmeņu, bet vajadzības gadījumā atsien enkuros ar tērauda tauvām. No āža uz āzi liek resnas kārtis, baļķīšus, pie kuriem pieslien tāriņus, ko straume stipri piespiež pie kārtīm, un tā iznāk sēta. Sētas gals pagriežas zem stāva leņķa un iet ap 10m pret straumi. Dažādās vietās lašu ķeršanai sētā ievieto būrus, kas pagatavoti no tāda pat materiāla kā tāriņi. Būrus pagatavo ļoti dažādus un īpatnējus. Doles zvejnieki tos sauc par automātiem, un tie ierīkoti tā, ka lasim ieejot, tie automātiski aiztaisās. Ierīce ir vienkārša: līdzko lasis būrī iegājis, tas atsitas pie otras sienas, steidzīgi griežas atpakaļ, aizķer un pavelk izstieptās auklas, un eja aizkrīt. Daži būri arī automātiski aizslēdzas, ar ko izslēgta zivju zagšana, kas rudeņos tumšās naktīs mēdz notikt. Dienā, būra ejai aizkrītot, uz tās paceļas karodziņš. Ir bijuši pat mēģinājumi no būriem ievilkt mājā elektrisku zvaniņu, kas dod signālu, kad lasis noķerts. Kad eja aizkritusi, otrs lasis vairs šai būrī netiek. Līdzīgas ierīces ir Pļaviņās, kur būrim automātiski aizkrīt priekšā tīkls. Šādas lašu zvejas ierīces nekur citur nav sastopamas. Bez t.s. automātiem tačos lieto arī vienkāršus būrus, kam parasti murda princips ar iedzirkni.

[…]

Lašu ienākšana Daugavā atkarājas no jūras vējiem: ja ziemā un pavasarī pūš rietumu vēji, gaidāma laba vasaras zveja, rudens zvejai vajadzīgāki stiprāki austrumu ceturkšņa vēji – šiem vējiem pastāvot, laši nāk Daugavā lielākā skaitā. Lai laši Daugavā strauji nemazinātos, Latvijas Zvejniecības centrālbiedrība ar valsts pabalstu 1924. g. ierīkoja Kokneses Pasta muižā mākslīgu lašu perinātavu, kurā no lašu ikriem izperina un izaudzē lasīšus līdz 20mm garumā, un ielaiž Daugavā. Līdz 1929. g. pavisam Daugavā ielaisti 1 miljons lašu mazuļu.

Zutiņus (nēģus) Daugavas lejasgalā zvejo rudeņos, laižot murdus dibenā, bet galvenā zveja notiek Doles krācēs, kur tos zvejo tačos, straumēs uz kauliem. Ir zvejas kauli, kur vienā naktī izzvejo vairāk par 400 kāliem. No kārklu rīkstītēm pītos murdus pa 6-8 kopā liek tačos, ko nostiprina tāpat kā lašu tačus, un tādu tača gabalu sauc par virgu. Zvejo galvenokārt rudeņos, kad sākas tumšās naktis. Augstāk Daugavā zutiņus zvejo mazāk. No Doles krācēm uz augšu īpašus tačus tiem netaisa, bet no krasta iesien tikai 1-2 virgas. Ziemā zutiņus zvejo zem ūdens. Lašu un zutiņu zvejai liela saimnieciska nozīme, jo tās ir iecienītas eksporta zivis.

Latviešu konversācijas vārdnīca. 3. sējums. 4772.-4777. sleja.