SĒĻI – viena no baltu tautībām, no kurām veidojusies latv.tautība. Pirmoreiz minēti Latviešu Indriķa uzrakstītajā Livonijas hronikā, kur tie nosaukti par lietuviešu sabiedrotajiem; stāstīts arī par sēļu nozīmīgākās pils Sēlpils ieņemšanu (1208). XIII.gs. sākumā sēļi dzīvojuši g.k. gar Daugavas kreiso krastu (tag. Jēkabpils un Daugavpils raj.), lai gan tiek pieminēti arī Rīgas un Kokneses tuvumā.
No senākajiem sēļu arheol.
pieminekļiem pētīti 2 pilskalni: Dignājas pilskalns (1939)
un Sēlpils pilskalns (1963-65) Pētītajos agrā feodālisma
perioda līdzenajos kapulaukos (Dignājas Strautmaļos,
Skrudalienas Vitanišķos) un uzkalniņu kapulaukos (Lejasdopeļu
kapulaukā, Ābeļu Priedniekos) atrastās senlietas raksturīgas
ne vien sēļu, bet arī latgaļu materiālajai kultūrai
(sievietēm – lentveidīgais spirāļu vainags, kaklariņķi
ar noplacinātiem galiem, cilpu vai seglu-kāšveida galiem, lociņa
važturis, zvērgalvu aproces, villaine; vīriešiem – karavīra
aproce un griezumā puslodveida aproces, ar bronzu apkaltas jostas, cirvis
un šķēpi, dažreiz arī zobens). Kopīga ar latgaļiem
ir arī vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā
(A-R un R-A) orientācija. Atšķirībā no latgaļiem sēļiem
bijis paradums darba rīkus novietot kapa kājgalī, kur dažreiz
nolikti arī ziedojumi mirušajam (Lejasdopelēs sievietes kapa kājgalī
konstatētas dzirkles, nazis, rauknis, īlens; citā sievietes kapā
– dzirkles, rauknis, sarene; kādā vīrieša kapā –
sieviešu rotu komplekts). Lejasdopeļu kapulaukā novērojama
kolektīvo kapu uzkalniņu (kas vairākumā reprezentē
atsevišķu ģimeņu kapsētiņas) saglabāšanās
vēl agrā feodālisma periodā, turpretī latgaļu apdz.
teritorijā tas nav novērots. Sēļus atšķir no latgaļiem
arī antropol. dati.
Sēļu etnoģenēzes noskaidrošanai svarīgu materiālu devuši izrakumi Boķu-Priednieku arheol. Kompleksā Salas ciemā (Jēkabpils tuvumā). Agrā feodālisma perioda (XI-XII gs.) uzkalniņu kapulauks Priedniekos cieši pieslēdzas Boķu kapulaukam (III-X gs.); tie ļāva izpētīt sēļu apbedīšanas tradīcijas apm. 1000 g. ilgā posmā. Ar Sēļu izcelsmes problēmu nodarbojās XX g. lietuviešu valodnieks K.Būga. Citi zinātnieki ir mēģinājuši nospraust Sēļu senās apdz. Teritorijas robežas pē Sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas. Par to, ka sēļi dzīvojuši apvidos uz D no Latvijas teritorijas, liecina gan valodniecības dati, gan arī antropol. materiāli, tomēr jautājums par sēļu etnoģēnēzi un apdz. teritoriju vēl nav izpētīts.
Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 621.lpp.
Ievietots: 29.10.2006.