SĒĻI viena no baltu tautībām, no kurām veidojusies latv.tautība. Pirmoreiz minēti Latviešu Indriķa uzrakstītajā Livonijas hronikā, kur tie nosaukti par lietuviešu sabiedrotajiem;  stāstīts arī par sēļu nozīmīgākās pils Sēlpils ieņemšanu (1208). XIII.gs.  sākumā sēļi dzīvojuši g.k. gar Daugavas kreiso krastu (tag. Jēkabpils un Daugavpils raj.), lai gan tiek pieminēti arī Rīgas un Kokneses tuvumā.

No senākajiem sēļu arheol. pieminekļiem pētīti 2 pilskalni: Dignājas pilskalns (1939) un Sēlpils pilskalns (1963-65) Pētītajos agrā feodālisma perioda līdzenajos kapulaukos (Dignājas  Strautmaļos, Skrudalienas Vitanišķos) un uzkalniņu kapulaukos (Lejasdopeļu kapulaukā, Ābeļu Priedniekos) atrastās senlietas raksturīgas ne vien sēļu, bet arī latgaļu materiālajai kultūrai (sievietēm lentveidīgais spirāļu vainags, kaklariņķi ar noplacinātiem galiem, cilpu vai seglu-kāšveida galiem, lociņa važturis, zvērgalvu aproces, villaine; vīriešiem karavīra aproce un griezumā puslodveida aproces, ar bronzu apkaltas jostas, cirvis un šķēpi, dažreiz arī zobens). Kopīga ar latgaļiem ir arī vīriešu un sieviešu apbedījumu pretējā (A-R un R-A) orientācija. Atšķirībā no latgaļiem sēļiem bijis paradums darba rīkus novietot kapa kājgalī, kur dažreiz nolikti arī ziedojumi mirušajam (Lejasdopelēs sievietes kapa kājgalī konstatētas dzirkles, nazis, rauknis, īlens; citā sievietes kapā dzirkles, rauknis, sarene; kādā vīrieša kapā sieviešu rotu komplekts). Lejasdopeļu kapulaukā novērojama kolektīvo kapu uzkalniņu (kas vairākumā reprezentē atsevišķu ģimeņu kapsētiņas) saglabāšanās vēl agrā feodālisma periodā, turpretī latgaļu apdz. teritorijā tas nav novērots. Sēļus atšķir no latgaļiem arī antropol. dati.

Sēļu etnoģenēzes noskaidrošanai svarīgu materiālu devuši izrakumi Boķu-Priednieku arheol. Kompleksā Salas ciemā (Jēkabpils tuvumā). Agrā feodālisma perioda (XI-XII gs.) uzkalniņu kapulauks Priedniekos cieši pieslēdzas Boķu kapulaukam (III-X gs.);  tie ļāva izpētīt sēļu apbedīšanas tradīcijas apm. 1000 g. ilgā posmā. Ar Sēļu izcelsmes problēmu nodarbojās XX g. lietuviešu valodnieks K.Būga. Citi zinātnieki ir mēģinājuši nospraust Sēļu senās apdz. Teritorijas robežas pē Sēļiem raksturīgās kāpjošās intonācijas. Par to, ka sēļi dzīvojuši apvidos uz D no Latvijas teritorijas, liecina gan valodniecības dati, gan arī antropol. materiāli, tomēr jautājums par sēļu etnoģēnēzi un apdz. teritoriju vēl nav izpētīts. 

Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 621.lpp.

Ievietots: 29.10.2006.

HISTORIA.LV