No visiem rakstītajiem viduslaiku Latvijas vēstures avotiem pētnieku vidū vislielāko interesi un diskusijas neapšaubāmi raisījusi Indriķa Livonijas hronika. Imeras draudzes letu priestera Heinriha (Henricus de Lettis – IH, XVI:3), latviskojot – Indriķa, sarakstītais darbs ir senākais vēstošais avots, kas stāsta par vācu ierašanos Austrumbaltijā 12.gs. beigās, nostiprināšanos Daugavas grīvas lībiešu zemēs un tālāko militāri politisko ekspansiju 13.gs. sākumā, to izvēršot gar Daugavas un Gaujas ūdensceļiem kā arī Igaunijas virzienā.