Dievmātes tēls pie Dundagas pils sienas

Virs mazajiem ieejas vārtiem pils rietumu pusē[1], apmēram 20 pēdu augstumā virs zemes mūrī uz āru izbīdās neliels akmens. Sensenos laikos tur karājās dievmātes tēls.

Kādam fon Zakenam, pils īpašniekam un tā tēvam[2], kuram rūķīšu karalis paziņoja savu spriedumu, bija duelis ar citu bruņinieku. Tajā momentā, kad pilskungu nodūra tā pretinieks, šis tēls nokrita lejā no savas vietas, sadrupa un nosita bezdievīgo pretinieku. Tūlīt no tās vietas, kur tēls bija stāvējis, uzdīga bērziņš. Tas kļuva tikko pāris pēdu garš, bija diezgan zarains, un tā stumbrs bija apmēram 1 collu caurmērā. Šis mistiskais kociņš zaļoja gadsimtiem ilgi, pie kam nevarēja novērot, ka viņš kļūtu lielāks, un tapa visiem, kas Dundagu pazina, par apbrīnošanas priekšmetu…

C.W-r[3]

Piezīmes:

1. Īstenībā ziemeļaustrumu pusē.
2. Pēc citiem nostāstiem Dītriham fon Maidelam.
3. Krišjāņa Valdemāra saīsināts paraksts