Teika par Zlēku pils trepēm

Zlēku muižā sen atpakaļ dzīvojis varens barons. Viņš bijis ļoti briesmīgs un patvarīgs. Reiz viņš savam muižas kalējam pateicis, ka viņam esot jānokaļ tādas trepes bēz skrūvem un naglām, kāda [kādas] nevienam vēl nav. Viņš licis vest no pilsētas māja dzelzi veseliem vezumiem. Kalējs nezinājis, kā lai iesāk kalt. Viņš metis tikai dzelzi vienā smēdes stūrī. Kungs arvien viņam prasijis, kāpēc viņš nesāk vēl kalt. Kalējs atbildējis: "Kād būs diezgan, tad sākšu kalt." Kādu dienu pie kalēja atnācis jauns cilvēks, un prasījis ko viņš no tik daudz dzelžiem kals. Kalējs izstāstijis kā kungs gribot tādas trepes kādas vēl nevienam nav. Viņš, kalējs nemaz nevarot izgudrot kā to izdarīt. Jaunais cilvēks piedāvājies palikt pie kalēja par zelli. Kalējs arī šo pieņēmis. Puisis katru dienu tikai kalis un sviedis kaudze izkalto dzelzi. Bet kādā vakarā viņš teicis kalējam, lai šonakt neviens smēdē nerādās.

Naktī zellis iesledzies smēdē un sācis strādāt. Kalējs nevarējis nociesties un piegājis pie smēdes durvīm, lai pa kādu spraudziņu redzētu, ko zellis dara. Smēdē bijis varens troksnis un visa smēde bijusi vienā ugunī. Kalējam palicis tīri vai bailes. No rīta trepes radušās pieliktas pilī vajadzīga vieta. Līdz ar to pats zellis pazudis, kā ūdenī iekritis. Tādas trepes neviens vēl nebijis redzējis. Tās bijušas visas vienā lējumā bēz skrūvēm un bēz naglām kādu nav izdevies nevienam nokalt.

Avots:

http://garamantas.lv/lv/file/485408