Zviedru priedes

Attēlā - Zaķu Zviedru priede Vaidavā - populārs tūrisma objekts.

Zviedru priedes pēc sugas piederības absolūtā vairumā ir parastā priede (Pinus sylvestris), kuras augušas savrupi, un, kā likums, kāda lielāka ceļa malā. Priedes Latvijas klimatā var izaugt līdz pat 45 metrus augstas, un sasniegt 400 gadu vecumu, bet zināmos gadījumos pat pārsniegt 450 gadus. Taču augot klajā vietā, bez sānu apēnojuma, priedes neizaug slaidas, tās stumbra forma kļūst zema un nesimetriska. Šo dendroloģisko īpašību mežsaimnieki apzīmē kā rauktu koku. Zviedru koku statusu Vidzemē piedēvē galvenokārt priedēm, Igaunijā ir zināms arī zviedru paeglis (Juniperus communis), bet ļoti reti zināmas - egles (Picea abies). Vidzemes novadpētniekiem zināms tikai viens egles piemērs- t.s. Jumaras zviedru priede, kas patiesībā bija egle. Taču rūpīgāk izpētot folkloras krātuves materiālus (LFK), atrodam starp zviedru kokiem arī izplatītākās lapu koku sugas- ozolus, liepas u.c.

Ļoti īpatnēja parādība ir folklorā sastopamā zviedru koku izcelšana nostāstos  un vietvārdos. Par ceļmalās augošajām zviedru priedēm stāsta visnotaļ vienveidīgu motīvu plašā apgabalā Baltijas ziemeļos (Rietumigaunija, Ziemeļvidzeme un  Centrālvidzemes augstiene). Un proti: zviedru karavadoņi, no Vidzemes projām ejot, stādījuši šos kokus ar saknēm gaisā, teikdami: "Ja priede augs, tad zviedri nāks atpakaļ". Un tā kā koki vienmēr ieaug, tad tāpēc arī zviedri vienmēr atgriežoties. Ar zviedriem šeit gan jāsaprot nevis tautību, bet vietējo zemnieku skatījumu uz militārajām norisēm- kariem, kuri dzelzs laikmetā un viduslaikos vienmēr atkārtojās. Līdz ar to šis zviedru karavadonis  (karalis, virsnieks, ģenerālis u.c.) ir uztverams kā alegorisks karu simbols, kurš apzīmē no rietumiem atnākušo kungu kārtu, kas pēc tautības var būt zviedru, dāņu, sakšu vai vācu.

Tā saucamās "zviedru vietas"  Ziemeļvidzemē ir plaši izplatīta, bet maz skaidrota parādība. Sīkāk iepazīstot to izplatības areālu un kategoriju daudzveidību, nonākam pie atziņas, ka šīs vietas, lielākoties nav saistāmas ar reāliem 16. ‑18.gadsimta vēstures notikumiem. (tādas kā Zviedru priedes, Zviedru ceļi, Zviedru kalni un pat Zviedrupīte).

Zviedru priedes vēl mūsdienās ir populārs sižets lauku vecākās paaudzes atmiņā, un kā dabas pieminekļi saglabājušās Gaujas Nacionālajā parkā un tā apkārtnē- Vaidavā, Āraišos, Cēsīs, kā arī Piebalgā u.c. Parasti tās ir apzinātas un ņemtas aizsardzībā kā valsts vai vietējas nozīmes aizsargājami dabas pieminekļi.

Ziemeļvidzemē (bijušie Valmieras, Cēsu un Valkas rajoni) un Igaunijā  populārākās zviedru priedes un citi zviedru koki (ar aprakstiem tīmeklī):

1) Āraišu zviedru priede Drabešos, pie Cēsīm:

https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%80rai%C5%A1u_Zviedru_priede

2) Vaidavas (Zaķu) zviedru priede Kocēnu novadā, pie Vaidavas ezera:

https://www.historia.lv/vietas/zaku-zviedru-priede; http://www.vietas.lv/objekts/zviedru_priede/

4) Pieškalnu (vēsturiski ‑ Pieškaļu) Zviedru priede pie Cēsīm:

https://www.historia.lv/vietas/pieskalnu-zviedru-priede

3) Rudgalvju priede Jaunpiebalgas ciematā:

https://www.historia.lv/vietas/rudgalvju-priede

5) Zosēnu zviedru priede (vēsturiski ‑ Zuosana) Jaunpiebalgas novadā:

https://www.historia.lv/vietas/zosenu-zviedru-priede

6) Spreņu Zviedru priede atrodas ceļa malā, netālu no Spreņu mājām Beverīnas novadā, Brenguļu pagastā. Stumbra apkārtmērs 2,72m. GPS koordinātes: 57.548703 25.624182

https://turisms.beverina.lv/activities/params/category/142368/item/1319427

6) Kernu kadiķis Igaunijā, Harju apriņķī, Saujes pagastā. 

Kadiķis aug Pērnavas - Tallinas šosejas (Via Baltica, E67) kreisajā pusē pie Kernu vecās skolas, un atzšitams par  Igaunijā vispopulārāko zviedru koku. Tāpat tas ir  arī Baltijas  tūristu visvairāk apmeklētākais, jo aug pašā  Tallinas- Rīgas šosejas malā. Dižkoku sauc arī par zviedru karaļa (parasti Kārļa XII) spieķi, kuru viņš iespraudis zemē ar to pašu maģisko formulu kā Vidzemē: Ja augs, tad nākšu ar kariem atpakaļ!  Vēsturiski pareiz atgādināt, ka Kārlis XII 1702.gadā uz Rīgu devās pa pavisam citi ceļu, kas gāja caur  Tērbatu uz Valmieru un Cēsīm. Tāpat kā pie Āraišiem, kokam nav nekādas saistības zviedru karali un citem trīssimts gadus senajiem notikumiem, jo tā vecums arī nepārsniedz 200-250 gadu robežas.

>>>  https://et.wikipedia.org/wiki/Kernu_kadakas

KOPSAVILKUMS!

      Zviedru priedes, kā arī citi zviedru koki un zviedru vietas Latvijā (Baltijā, Eiropā?) ir maz pētīta parādība, tāpēc šī kultūrvēstures sižeta izpēte vēl būtu jāpēta un jāapraksta populārajā literatūrā. Lūgums lasītājus novadpētniekus informēt par citiem, Jums zināmiem zviedru kokiem un vietām, vai atmiņā glabātiem nostāstiem šīs tēmas ietvaros.

Materiālu sagatavoja Gints Skutāns,  Vidzemes novadpētnieks un tūrisma gids

+37129196952, [email protected]