Izraksts no Andrieva Niedras kabineta sēdes protokola par militārpolitisko stāvokli (16.6.1919.)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 17.06.2014

[1919. gada 16. jūnijā, Rīgā]

Vada: ministru prezidents Andrievs Niedra. Piedalās ministri: 1) tieslietu - prof. Sokolovskis, 2) satiksmes - f. Brimmers, 3) finanšu - Švarcs, 4) tautas apgaismošanas - Kupča, 5) valsts darbu - Kampe, 6) kara - Dr. Vankins, 7) zemkopības - Ansbergs, 8) apgādāšanas ministra vietas izpildītājs - Krastkalns.

Protokolē: ministru padomes sekretārs Albats.

Sēdi atklāj plkst. 5.45.

Sekretārs nolasa 13. un 14. jūnija protokolus. Protokolus pieiņem.

I. Ministru prezidents ziņo, ka lielinieku karapulki iesākuši uzbrukumu no Rēzeknes un Daugavpils puses. Igauņi nespēj noturēt fronti. Nepieciešami sūtīt palīga spēkus. Līdz ar šiem notikumiem grozās politiskais stāvoklis. Ministru prezidents saziņā ar zemessargu virspavēlnieku un štāba priekšnieku turējis par nepieciešamu tūliņ telegrafēt miera konferencei uz Versaļu ar nolūku paziņot par tagadējo politisko stāvokli Latvijā un lūgt apstiprināt sabiedroto priekšstāvju priekšlikumu Cēsīs no 10. jūnija attiecībā uz konfliktu ar igauņiem. Telegrammas teksts pievienots šim protokolam.

Ministru prezidents lūdz sankcionēt viņa spertos soļus.

Lēmums: Vienbalsīgi sankcionēt ministru prezidenta spertos soļus.

II. Ministru prezidents ziņo, ka no intendantūras pienācis raksts attiecībā uz izdevumu segšanu armijas uzturēšanai. Pēc līguma, kas noslēgts ar Vācijas valdību 7. XII 18., tekošos izdevumus sedz Vācijas valdība, bet Latvija uzņemas visas izdotās summas atlīdzināt. Jautājums grozās ap to, kādā kārtībā izdarāmi uz priekšu maksājumi.

Debatēs aizrāda: 1) ka jāatzīst un jāapstiprina līdz šim izdotās summas; 2) uz priekšu būtu ieteicami aizņemties noteiktas apaļas summas, no kurām varētu atlicināt līdzekļus arī citām vajadzībām.

Lēmums: 1) Iecelt komisiju finanšu, kara, ārlietu ministru un valsts kontroliera sastāvā; 2) uzdot šai komisijai apspriest jautājumus par finansiālām attiecībām ar Vāciju sakarā ar armijas apgādāšanu; 3) iesniegt ministru padomei noteiktu priekšlikumu šai lietā.

[..]

VIII. Tieslietu ministrs ziņo, ka uz priekšu karatiesas sastāvēs no 4 nodaļām, no kurām 3 būs latviešu un 1 vācu. Latviešu nodaļām būtu vajadzīgi 6 latviešu tautības juristi: 3 priekšsēdētāji un 3 prokurori.

Lēmums: Pieņemt šo tieslietu ministra priekšlikumu.

IX. Zemkopības ministrs ziņo, ka Inčukalnā no zaldātiem nošauta bez tiesas kāda jaunava. Šai jaunavai nav bijis nekādu attiecību pret lieliniekiem. Viņas māsa gan vadījusi kādu lielinieku ierīkotu sugas teļu audzinātavu, kas arī nav uzskatāms par noziegumu. Caur pārpratumu nošauta otra māsa. Ministrs liek priekšā spert soļus, lai nošaušana bez tiesām vairs nenotiktu un lai vainīgie zaldāti tiktu stingri sodīti.

Lēmums: I) Uzdot kara ministram izmeklēt lietu; 2) publicēt faktus, kas liecina, ka zaldāti, kas vainīgi pie patvarīgām nošaušanām un laupīšanām, tiek sodīti ar nāves sodu.

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.98, 196.-197.lpp.

Noraksts.

Ievietots: 10.10.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

Glabāšanas vieta: 
LVVA, 6033.f., 1.apr., 34.l., 43.-47.lp.

Šķirkļi

Raksti

Iezīmes

Dokumenta veids: 
Administratīvie
Avoti: 
Atsevišķi dokumenti
Hronoloģija: 
20. gadsimts1919jūnijs16
Pilsēta: 
Rīga

Reklāma