Kuršu tiesības jeb Kuršu un zemgaļu zemnieku tiesības (teksts lejasvācu valodā un tulkojums latviešu valodā)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 30.01.2014

 

Dasz gemeine Land-Recht, wasz die alten bewilliget in Cuhrland durch die gemeine Herren und Ritterschaft in Liefland, wie folget

 

Šīs ir tās vispārīgās zemes tiesības, kuras deva vecajie saskaņā ar visas Livonijas zemes kungiem un bruņiniekiem un kuras bija spēkā Kurzemē, kā to liecina sekojošais

1.       

 In dat erste, dat Gott verboden doeth tho schlan.

 

Pirmkārt, Dievs aizliedz nokaut.

 

2.       

 Wart ein verwundt met ehnem Meszer sönder Lehmunge, so isz de bothe 4 oszeringe.

 

Ja kādu ievaino ar nazi, bet nesakropļo, tad sods ir 4 ozeriņi.

 

3.       

 Verlehmunng des Foeth, der Hand, der Ogen oder Nesen, is halwen Mannes bothe.

 

Par katru kājas, rokas, acs vai deguna kropļojumu – puse no vīra naudas.

4.       

 Verlehmung  des Duhmens isz 4 oseringe.

 

 Par sakropļotu (rokas) īkšķi – 4 ozeriņi.

5.       

 Ver den Finger negst dem Duhmen 4 osering 4 orting.

 

Par pirkstu blakus īkšķim (rādītāja pirkstu) – 4 ozeriņi 4 ārtaugi.

6.       

Ver den Middelsten Finger 2 oseringe, 8 ortinge.

Par vidējo pirkstu – 2 ozeriņi 8 ārtaugi.

 

7.       

Ver den Vehrden Finger 2 oseringe.

 

Par ceturto pirkstu – 2 ozeriņi.

8.       

Ver den letzten Finger 1 osering 4 artogen.

 

Par pēdējo pirkstu – ozeriņš 4 ārtaugi.

9.       

Verwundet ehner dem andern met ehnem Schwert, Mest adder Biel, isz 2 oseringe, Versacket he idt, so sol, he idt by dem Eyde erholden.

Ja kāds otru ievaino ar zobenu, nazi vai cirvi – 2 ozeriņi. Ja to noliedz, tad jāpierāda (sava nevainība) ar zvērestu.

 

 

10.   

Vor den grothen teen 2 Oseringe.

Par lielo kājas pirkstu – 2 ozeriņi.

 

11.   

Ver den andern 1 Osering, 4 Artogen.

Par citiem (kājas pirkstiem) – ozeriņš 4 ārtaugi.

 

12.   

Schleit einer dem andern met ehnem stock, blau adder blöhdig, isz ver jeder schlag den he bewiesen kan, 2 oseringe, so dat sünder blauen bloth isz, jeder schlag 8 artogen.

 

Ja kāds ar nūju otru piekauj zilu vai asiņainu, (maksā) par katru pierādītu sitienu 2 ozeriņi. Ja (rēta) nav ne zila, ne asiņaina, katrs sitiens 8 ārtaugi.

13.   

Wer ehne Fruwe nöhdiget, isz de halz ehre bothe.

 

Kas izvaro sievieti, sodāms ar kaklu.

14.   

Breckt en Deeff honig böhme, ehne klethe, adder dinge dath bether isz alsz 8 artogen den soll man up hangen, und laten em drögen, isz idt benedden 8 Ortinge, so isz de bothe 4 Oseringe, oder man soll em thor Stupe schlagen.

 

Ja zaglis izlauž bišukokus, klēti vai (citas) lietas, labākas par 8 ārtaugiem, tad zagli pakārt un ļaut viņam kaltētiem. Ja (nozagts) mazāk par 8 ārtaugiem, tad sodāms ar 4 ozeriņiem vai perams pie (kauna) staba.

15.   

Werd ener met deeffstal begrepen, dat moth he met sienem Eyde entleggen, Wert he thom andern mahl betegen, sall he sülff ander entleggen, thom drüdden ein heet Iser dragen.

 

Ja kādu pieķer zādzībā, tad viņam jāattaisnojas ar sava paša zvērestu. Ja viņu apvaino otrreiz, tad (sūdzība) jānoraida ar paša un līdzzvērētāja zvērestiem; trešo reizi jānes karsta dzelzs.

16.   

Sterwet ein de Erwen edder Bröhder hefft, so sint de schulding, so dar schuld isz, betern, van sienem Gude.

Ja kāds nomirst, kuram ir mantinieki vai brāļi, tad tiem viņa parāds jānolīdzina no viņa mantas.

 

17.   

Findt ener queck up sienem Acker odder Heuschlegen, dat Vehe sall he in sien Husz driwen, beth dat em sien schade bethalt werdt.

 

Ja kāds savā tīrumā vai pļavā atrod (svešus) lopus, tad tie viņam jāpārdzen mājās un jāpatur, kamēr tam samaksā zaudējumus.

18.   

So ener Heu stelt, fehrt he dat met ehnem Schlehden, isz 2 oseringe, drecht he dat met en börde, isz 8 Ortinge.

 

Ja kāds zog sienu un to aizved ar ragavām (sliecēm) – 2 ozeriņi; ja to aiznes nastā – 8 ārtaugi.

19.   

Wenn ener in sienem Huse werd geschlagen offt gewundt, isz 6 oseringe.

 

Ja kādu piekauj vai ievaino paša mājā, (sods) 6 ozeriņi.

 

20.   

Wert en Mann verm Gericht gelahden, Kümbt her vör Gerichte, und de ankläger kümbt nicht, so isz he em nicht plichtig tho recht stahn.

 

 

Ja kādu aicina tiesas priekšā un viņš atnāk, bet sūdzētājs neierodas, tad apsūdzētais ir brīvs no pienākuma atbildēt tiesai.

21.   

Wer in der Kercken und Môhlen stellt, ist Radt.

Kas zog baznīcās un dzirnavās, sodāms ar ratu.

 

22.   

Leth en Man up den Acker, Heuschläge odder im Walde Füer kohmen den schaden sall he bethern, und der Herrschop 3 Osering.

 

Kas pielaiž uguni tīrumiem, pļavām vai mežam, tam jāatlīdzina zaudējumi un (jāmaksā zemes) kungam 3 ozeriņi.

23.   

In wesz Gerichte en Miszedäder offt dorp begreppen wert, dar sall man em richten.

Kurā novadā vai ciemā ļaundari notver, tur viņš tiesājams.

24.   

Alle Fryen, Seeländer, Churen Semmgaller, sollen ähr recht hebben glieck den andern Buren, der Herrschaft darunter se sint.

 

Visiem brīvajiem sēļiem, kuršiem un zemgaļiem pieder šīs tiesības līdzīgi citiem iedzīvotājiem, kas atrodas tā paša (zemes) kunga tiesā.

25.   

So dar jemand schdinge brecht twischen ackern, 6 Oseringe.

 

Kas pārceļ ežas starp tīrumiem – 6 ozeriņi.

26.   

So jemand Hoppen brecht in dem Busche odder Walde, ver der Tiedt jeder Herrschop 1 Osering und dem ock en osering de dat vermeldt.

 

Kas pirms laika šķin apiņus ataugā vai mežā, (maksā) katram kungam ozeriņu un arī uzrādītājam ozeriņu.

27.   

 So en Mann en Wiff nimbt, der mag he all sien Goth tho kehren, sünder acker, Wiesen und Böhme;

de Söhns sallen de Süstern berahden;

Sint dar överst kine Söhns, so fält dat gantze Goth der Mohder tho, met Döchtern,

so lange se sünder Mane blifft, sall se dat ähre met den döchtern beholden.

Ja vīrs ņem sievu, tad viņš var tai dot (novēlēt, dāvināt?) visu mantu, izņemot tīrumus, pļavas un (bišu) kokus.

Dēliem jāgādā par māsu pūru.

Bet, ja ģimenes galvam dēlu nav, tad visa manta piekrīt mātei kopā ar meitām.

 

Kamēr viņa (atraitne) paliek bez vīra, viņai kopā ar meitām pieder mantojums.

 

 

Ende des gemeinen Landt Rechtsz in Curlandt, Semgallen und Liefflandt.

Tā beidzas vispārīgās Vidzemes, Kurzemes un Zemgales zemes tiesības.

Izmantotās Livonijas zemnieku tiesību publikācijas:

1.  Е.Л. Назарова. “Ливонские Правды” как исторический источник // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Москва: Наука, 1980. Приложение: с.171-185.

J.Nazarovas izdevumā Kuršu tiesības publicētas pēc V.D.Šulca norakstu krājuma “Sammlung Kurländischer Rechtsquellen” (LNB R X 100 K, I. 15).

2. Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1gs. / E.Meļķiša red. – R., 1998.

3. A.Švābe. Vecākās zemnieku tiesības. – R., 1927.

4. Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. – Bd. XXIII. – R.,1924.

Sagatavojusi Vija Stikāne, mag.hist.

Ievietots: 13.12.2001., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu

Reklāma