Rīgas bīskaps Alberts izlēņo pusi no Jersikas novadiem bruņiniekam Ikšķiles Konrādam (1224.g. II pusē)

[1224.gada otrajā pusē, Rīgā]

Dokumenta teksts latīņu valodā:

Albertus Dei gracia Rigensis episcopus omnibus hoc presens scriptum accipientibus salutem in Domino. Notum facimus universitati vestre, quod ad peticionem regis de Gerzeke medietatem castri Gerzeke et omnium bonorum eidem castro pertinencium excepto Autene, concessimus Conrado militi de Ykesculle in beniofice[1] feodali, eo videlicet pacto, ut quandocumque eorum absque herede prior discesserit, in alterum ipsum beneficium ex integro transferatur. Si qua autem de predictis bonis ad presens a quolibet fuerint occupata, ea usque in Pascha proximo futurum expediemus vel in amicicia cum predicto rege et Conrado milite componemus. Ceterum in castro Cessoe annona decimalis secundum mensuram, que Ykesculle datur, nobis salve[bi]tur. Ipsi autem ad dotandam competenter ecclesiam procurabunt. Testes autem huius[2] facti sunt Hermannus episcopus Estoniensis, Iohannes[3] prepositus Rigensis, Volquinus magister militum Christi, comes Burgardus, Fredehelmus de Poyg, Teodericus de Heswer, Bodo de Zalderen, Daniel de Leneworden, Ludgerus miles et alii quam plures. Acta sunt hec in Riga [anno] Domini m’cc’[x] x [i] iii’[4].

Dokumenta tulkojums latviešu valodā:

Alberts, no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps, visus šī raksta saņēmējus sveicina ar Dievu. Darām zināmu jums visiem, ka uz Jersikas karaļa līgumu pusi no Jersikas pils un visiem pie šīs pils piederīgiem labumiem, izņemot Autīnu, mēs piešķīrām Konrādam, Ikšķiles bruņniekam, kā feodālu beneficiju, bet ar tādu norunu: ja viens no viņiem nomirst agrāk, neatstādams mantinieku, tad viss šis beneficijs piekrīt otram. Bet ja kāds no minētiem labumiem pašreiz atrastos kāda cita valdījumā, to mēs atbrīvosim līdz nākamām Lieldienām vai labprātīgi vienosimies ar minēto karali un bruņnieku Konrādu. Bez tam Cesvaines pils novads dos mums joprojām desmitās tiesas labību pēc mēra, ko dod Ikšķilē. Paši viņi pienācīgi rūpēsies par baznīcas devām. Šī akta liecinieki ir Hermanis, Igaunijas bīskaps, Jānis, Rīgas prāvests, Folkvīns, Kristus bruņnieku mestrs, grāfs Burghards, Fredehelms no Pojgas, Teodoriks no Hesveres, Bodo no Zalderenes, Dāniēls no Lielvārdes bruņinieks Ludgers un jo daudzi citi. Tas notika Rīgā tā Kunga 1224.gadā.

Avots:  

latīņu teksts - Latvijas vēstures avoti. 2. sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937., Nr.107, 80.-81.lpp.

tulkojums - Švābe, A. Jersikas karaļvalsts. Senatne un Māksla. 1936. 1, 5.-31.lpp.

Publicēts arī: Livländische Güterurkunden. Hrsg. von H.Bruining und N.Busch. Bd.I. Riga, 1908. n.4.

Piezīmes:

[1] beniofice (šeit un turpmāk norādīts uz atšķirībām latīņu tekstā starp Švābe, A. Jersikas karaļvalsts. Senatne un Māksla. 1936. 1, 5.-31.lpp. un Latvijas vēstures avoti. 2. sēums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937., Nr.107, 80.-81.lpp.)

[2] hujus

[3] Johannes

[4] m’cc’[x] x [i] iij’

Ievietots: 05.09.2001.