Daugmales pilskalns (~1968.g. arheoloģiskā ekspedīcija un apkārtējā ainava)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 27.01.2018

Apraksts

[Teodora Vankina foto. Attēli no Valentīna Edmunda Klešnika personīgā arhīva.]

Plaši lībiešu senvietu arheoloģiski pētījumi aizsākās sakarā ar Rīgas HES celtniecību, kas ilga no 1966. gada līdz 1975. gadam. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta arheologi veica izrakumus Daugavas lejtecē, vairākos desmitos pieminekļu, izpētot pavisam 13,5 hektārus. Daugavas krastos ap 50 km2 plašā teritorijā vienlaikus darbojās vairākas ekspedīcijas. Katra ekspedīcija strādāja savā mikrorajonā kādā no trim senvietu koncentrācijas punktiem. Pirmais no tiem aptvēra Doles salu, Mārtiņsalu un Salaspils apkārtni, otrais – Salaspils Laukskolu un Daugmali, bet trešais – Ikšķiles apkārtni. Ekspedīciju darba rezultāti atspoguļoti ikgadējo īso ziņojumu publikācijās (RT, ASM), kā arī krievu valodā Maskavā izdotajā arheologu pētījumu gadagrāmatā (АО). 

Iepretim Salaspils Laukskolai tajā pašā laikā arheoloģiskie izrakumi notika Daugavas kreisajā krastā Daugmales pilskalnā. 1966. gadā Latvijas PSR Vēstures muzejs atsāka šeit izrakumus arheologa Vladislava Urtāna vadībā (Urtāns V. 1967; 1968; 1969a; 1970c; 1971; Уртан В. 1968; 1969; 1970; 1971). Līdz 1970. gadam tika atrastas ap 5700 senlietas. Izrakumi veikti galvenokārt tajās vietās, kuras draudēja izskalot un applūdināt jaunceļamās Rīgas HES ūdeņi, tas ir, pilskalna ziemeļu malā un rietumu senpilsētā. Konstatēts, ka pilskalns tā pastāvēšanas laikā no 2. g.t. p.m.ē. līdz m.ē. 12. gs. beigām dedzis 14 reižu. Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem bija seno vārtu un ceļa atsegums senpilsētas rietumu daļā. Torņveida izbūvju akmens pamatos izpētīti celtņu ziedojumi – dzīvnieku un cilvēku kauli, kā arī senlietas. Vārtu tuvumā atrasts daudz vairāk ieroču un importa lietu nekā senpilsētas austrumu daļā. Pēc V. Urtāna domām te veiktas tirdzniecības operācijas, kārtota muitas un nodevu maksa. Pēc izrakumu vadītāja aprēķiniem, 1/9 daļa no visiem atradumiem ir importēta vai saistīti ar tirdzniecību. Izrakumu materiāli liecināja arī par amatniecības augsto līmeni. Atradumi pierādīja, kā līdz 10. gs. pilskalnu apdzīvoja
zemgaļi, bet 11.-12. gs. šeit pārsvarā dzīvojuši lībieši. Publicēts īss pārskats par 60. gadu otrās puses Daugmales arheoloģisko pētījumu rezultātiem (Urtāns 1969b).

Pilskalnā atrastais sudraba monētu depozīts un daži ar tirdzniecību saistītie jautājumi iztirzāti V. Urtāna monogrāfijā par Latvijas senākajiem depozītiem (Urtāns V. 1977b, 112., 113., 193., 194. lpp.). Populārs raksts par izrakumiem Daugmalē publicēts
1971. gadā (Urtāns 1970b).

Avots:

Spirģis, R. Daugavas lībiešu 10.–13. gadsimta krūšu važiņrotas ar bruņurupuču saktām (tipoloģiska analīze). Promocijas darbs. – Rīga, 2006. – 28.–29.lpp.

Galerijas

Iezīmes

Pagasts: 
Daugmales pagasts
Rādītāji: 

Reklāma