Sidnejas latviešu teātra uzvedums “Vēstules no dzimtenes”, 1963.

"No 25. līdz 28. aprīlim 2. Latviešu jaunatnes dienas Sidnejā. Teātra izrādei izraudzīta mana luga Vēstules no dzimtenes.

Es vadu režiju un spēlēju spekulantu Mitriķi. J. Zemītis ir šoferis Bīriņš, kas tikai ielādē un izlādē un kam par pārējo nav nekādas daļas. Lielisks savā lomā un tur publiku nepārtrauktos smieklos.

Ī. Nīderbergere ir spridzīgā skolniece Inga, leģionārs Aigars Melnsils – I. Birze, Volfgangs – Jānis Ķauķis un viņa saderinātā Anne Birze – Z. Ābola, A. Apele – kalpone Amālija, advokāts Birze ar sievu – J. Saldums un V. Kristovska.

Ansamblī bez mums ar Zemīti ir visi jaunie, gan ne pirmo reiz uz skatuves. Vēl darbojas vokālais ansamblis: Z. Ābola (vokāliste), I. Līcis (akordeons) un J. Trumpmanis (ģitāra).

Sākām mēģināt un tūlīt bija jāsaduras ar pirmajām grūtībām. Viena no problēmu bērniem bija Z. Ābola, kas pie savas lomas piestrādāja minimāli, bet, man neredzot, vairāk nodarbojās ar Ī. Nīderbergeres smīdināšanu. Ar to pietika, lai Īvijas koncentrācija būtu vējā.

Kad izrāde bija jau turpat pie durvīm, Zaiga bija panikā un mēģināja saķert, ko nu vēl var. Neko labi jau nenospēlēja.

Otra problēma man bija ar J. Ķauķi, kas faktiski bija manis radīta. Volfganga lomu es biju uzrakstījis gandrīz kariķēti, un, diemžēl tas nu piekrita aktierim to pataisīt ticamu. Jānim neveicās, kamēr es atļāvu lomu mazliet uzspēlēt, un tad tā lieta gāja! Tā bija viņam pareizā recepte, bet ne uzvedumam. To man aizrādīja viesizrādē Melburnā arī V. Štāls, ka nav ieturēts stils. Es atbildēju: Vai nu tā, vai nekā! Mums abiem bija taisnība. Vēl pēc gadiem Ķauķis teica, ka tā bijusi viņa mīļākā loma. Vācu laika karavīru dziesmas iedziedājām mēs ar Z. Ābolu." (Uldis Siliņš, 1963.g. nodaļa atmiņu grāmatā "Zem dienvidu krusta")