Ar jaunu izstādi LNB sāk ceļu pretī G.Birkerta simtgadei

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 26.01.2022

Uzsākot ceļu pretī izcilā arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadei 2025. gadā, no 17. janvāra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) M stāvā var aplūkot izstādi 2025 / Birkertam 100: Okupācijas muzeja piebūve – lielā modernista pēdējais īstenotais projekts. Tā iepazīstinās ar Birkerta skicēm, video materiāliem no šī projekta pirmās publiskās apspriešanas 2001. gadā un arhitektūras fotogrāfa Indriķa Stūrmaņa fotoattēliem. Izstāde aplūkojama līdz 15. aprīlim. Ieeja bez maksas.

LNB ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Rīgas telpiskajiem akcentiem, kas iezīmē pilsētas jaunā centra attīstību Daugavas kreisajā krastā. Bibliotēkas arhitekts Gunārs Birkerts pirmdien, 2022. gada 17. janvārī svinētu savu 97. gadskārtu. Apzinoties, ka viens no pasaules un Amerikas Savienoto Valstu pēckara lielākajiem modernistiem ir patiesa daļa no Latvijas kultūras, LNB īsteno pasākumu kopumu ceļā uz Birkerta simtgadi 2025. gadā. Tie izgaismos Birkertu dzimtas pienesumu Latvijas kultūrtelpā un ievērojamā arhitekta veikumu pasaulē un Latvijā. Vienlaikus pēc trim gadiem atzīmēsim latviešu grāmatas 500 gadus – tas būs īpašs notikums Latvijas kultūrā, kuru bagātinās Birkerta jubileja, akcentējot viņa 20 bibliotēku projektus.

Katram arhitektūras meistaram ir pēdējais īstenotais darbs. Birkertam pēdējais darbs ir pēc viņa skicēm veidotā Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) piebūve. Birkerts ar savu arhitektūru vairoja garīgumu – viņš pasaules arhitektūras vēsturē paliks kā bibliotēku, universitāšu, baznīcu, skolu un muzeju ēku arhitekts. Padomju laika modernisma ēkas paplašinājums arī ir organiska LOM daļa. Projekta īstenošanai vajadzēja 20 gadus. Par to daudz diskutēts profesionāļu vidē, un viedokļu atšķirības ir palikušas. Birkerts sava darba rezultātu vairs nevar komentēt – viņš no pārliecināta modernista pozīcijām to darīja no 2001. gada līdz sava mūža beigām.

Izstādi veido Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, VAS Valsts nekustamie īpašumi un būvprojekta autoriem.

Izstādes koncepcija un projekta vadība Jānis Dripe sadarbībā ar Aneti Krūmiņu, fotogrāfs Indriķis Stūrmanis, attēlu apstrāde Juris Dreimanis, makets Anete Krūmiņa, video materiāla montāža Kristians Luhaers, izstādes tehniskais iekārtojums Ainārs Egle un Jevgeņijs Sisojevs. Izstādes veidotāji pateicas par sadarbību: Valteram Nollendorfam, Latvijas Okupācijas muzejam un personīgi Solvitai Vībai, Aijai Ventaskrastei, Evitai Feldentālei un Evitai Veinbergai, VAS Valsts nekustamie īpašumi un personīgi Maijai Trikulei-Plešai un Mārim Slaidiņam, arhitektu birojam 5. iela un personīgi Intam Pujātam un Ijai Rudzītei.

Tautas tapšanas saknes ir meklējamas tūkstošiem gadu senā vēsturē. To apliecina mūsu bagātā folklora. Bet latviešu nācijas dzīvotspēju pirms 500 gadiem nostiprināja pierakstītā, pavairotā un izlasītā valoda. Ar iespiestu vārdu, pirmajiem rakstītā vārda klausītājiem un lasītājiem sākās jauns laikmets, kas būtiski ietekmējis Latvijas attīstību. Atzīmējot rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā un kultūrā cauri gadsimtiem, 2025. gadā sagaidīsim latviešu grāmatas piecsimtgadi. Ceļu uz to izgaismos daudzveidīgu notikumu cikls Latviešu grāmatai 500, ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar citām kultūras un atmiņas institūcijām.

Augusts Zilberts,
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Sabiedrisko attiecību vadītājs

Reklāma