Atceroties valsts neatkarības atjaunošanas laiku, Jelgavas muzejs aicina uz tikšanos ar Pilsoņu kongresa delegātiem un darbiniekiem

Ielūdzam uz tikšanos ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem JPPI Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas iela 10, Jelgava) 16.februārī 15.00

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā no 2018. gada 3. februāra līdz 4. martam ir apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde „Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam — 25“.

Sakarā ar Pilsoņu Kongresa jubileju muzejā notiks tikšanās ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem. Tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents. Ieeja brīva.

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība, kuru 1990. gada aprīlī Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņa kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Jelgavas apriņķī (rajonā) ievēlēja četrpadsmit Kongresa delegātu, viņu vidū arī žurnālistu Aivaru Berķi, Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu, vairākus Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēkus — prorektoru Ēvaldu Dreimani, profesoru Ervīdu Grinovski, docentu Gunāru Preinbergu, vecāko pasniedzēju Induli Bērziņu (tagadējo ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku, pastāvīgo pārstāvi NATO) un asistentu (tagadējo prorektoru) Arni Mugurēviču, Jelgavas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāju Aldi Hartmani, laboratorijas vadītāju (vēlāko Muitas departamenta direktoru) Imantu Geidānu, Jelgavas Lietuviešu biedrības priekšsēdētāju Aļģimantu Burbu un citus.

1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tās ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības — personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij un ko paredzēja nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.

Lasīt vairāk par Pilsoņu Kongresu Historia.lv sadaļās ŠEIT.