Atklājam zviedru pasta ceļu – no Iklas līdz Vitrupei! (papildināts)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 23.04.2019

Rīgas-Rēveles pasta ceļš pie Ainažiem un Iklas. 17.gs. beigu ceļu karte.

Pārgājiens maršrutā “Vitrupe–Ainaži” paredzēts š.g. 3.–4. maijā, piektdien un sestdien. Tā mērķis iepazīt krasta ceļa posmu (arī zviedru pasta ) no Vitrupes grīvas līdz Igaunijas robežai. Pasākums vienlaikus būs arī jaunatklāšanas ekspedīcija, jo līdz šim mūsu senākais jūrmalas ceļš nav nedz apsekots dabā, nedz fiksēts kartēs. Pats galvenais – pārgājiena laikā būs iespēja apgūt ne tikai jau zināmo, bet arī veikt priekš sevis un sabiedrības jaunatklājumus novadpētniecības, vietvārdu, valodniecības, etnogrāfijas, vides tūrisma u.c. lauciņos. Mērķauditorija – novadpētnieki, vēstures un ģeogrāfijas interesenti, dabas retumu pētnieki, tūrisma speciālisti, studenti, skolnieki u.c.

Jūrmalas ceļu fiksē Indriķa hronika jau 1211.gadā, bet 1218.gadā pieminēts tā posms tieši starp Salacu un Igauniju. Kopš 17.gadsimta vidus tā maršrutā ierīkots pirmais Rīgas–Tallinas pasta ceļš. 1695.gadā pasta ceļš precīzi attēlots t.s. Ulriha ceļu atlantā, pirms tam arī zviedru muižu kartēs. Sakarā ar smilšainās jūrmalas eroziju 17.gadsimta beigās ceļš ierīkots dziļāk iekšzemē, bet 1800.gadā pasta satiksme pārcelta uz Rīgas–Valmieras–Pērnavas lielceļu. Senais krasta ceļš mežainajā apvidū  vairāk kā ~70% no maršruta labi saglabājies un viegli atpazīstams, tāpēc pētniekus šeit gaida pateicīgs jaunatklāšanas gandarījums. Salacgrīvas apvidū kā priesteris ilgāku laiku kalpoja priesteris Heinrihs no Rubenes (t.s. latviešu Indriķis, eventuālais Livonijas hronikas autors), viņa mītnes un baznīcas vietu mēģinām lokalizēt Svētupes lejtecē.

Objekti: Vecie Ainaži, t.sk. Igaunijas Ikla robežas otrā pusē, pilsētas apbūve un osta, Randu pļavas, Kuiviži, Zvejnieku parks, Salacgrīvas centrs un pilsdrupas. Ornitologa J.Lipsberga mājas Lauteri, putnu gredzenošanas un vērošanas punkts. Tāpat apzināsim piekrastes akmeņu krāvumus, lielos akmeņus un šejienei raksturīgos akmens sēkļus – ravas, t.sk. Krauju jūrakmeni un akmenssaliņu. Atbildēsim uz jautājumu – vai Latvijai ir bijusi dabīga piekrastes sala? Abās dienās kopā plānots noiet ~ 35 kilometrus lielu attālumu.

Pulcēšanās 3.maijā autop. Vitrupe 10.35 (autobuss Rīga- Ainaži no SAO 8.30), bet 4. maijā Salacgrīvā 11.00 Rīgas ielā 9 (autop. Baznīca, turpat blakus kafejnīca Pasēdnīca, t/c.  Tops). 

Pārgājienu vadīs arī (atsevišķos posmos) vietējie un pieaicinātie gidi: Ainažos vietējais novadpētnieks Valdis Renemanis, ornitologs Juris Lipsbergs (Lauteri), fotogrāfs Māris Locs (pilsētas un ēkas fotogrāfijās!) u.c.

Līdzi jāņem ID karte, braukšanas apliecība vai pase, jo atradīsimies pierobežas joslā un ieiesim arī Igaunijā. Nakšņošana Salacgrīvā – kopējā telpā (nepieciešams guļammaiss un paklājiņš!) vai individuāli viesnīcās.

Interesentiem lūgums piereģistrēties telefoniski: - 29196952, pārgājienu orgranizē un vada Gints Skutāns, jūrmalas gids un novadpētnieks

Reklāma