Atvērts enciklopēdijas "Muižas Latvijā" II sējums

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 23.12.2019

No kreisās: Juris Dambis, Inta Bērente-Strenga, darba autors Vitolds Mašnovskis, arhibīskaps Jānis Vanags, Ojārs Spārītis. FOTO Publicitātes foto.

13. decembrī Doma baznīcā, Rīgā tika atvērts enciklopēdijas Muižas Latvijā 2. sējums (I-K). Vēsturiski nozīmīgā darba autors Vitolds Mašnovskis un izdevēji SIA DUE atklāj, ka šajā sējumā ir iekļauti 93 muižu apraksti, kas ir neatsverams ieguldījums Latvijas kultūrmantojuma saglabāšanā. Kā norāda enciklopēdijas autors, darbs pie tālāko sējumu izdošanas turpinās.

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Apjomīgais materiāls joprojām tiek apkopots unikālā enciklopēdiju sērijā Muižas Latvijā, kuras 1. sējums (A-H) tika izdots 2018. gadā. Šogad, ar neatlaidīgu un entuziastisku komandas darbu, ir izdots enciklopēdijas 2. sējums, kurā ir ietverti pārskati par muižām no I-K alfabēta burtiem. Autors norāda, ka 2. sējums ir īpašs ne vien ar apkopoto informāciju, bet arī iekļauj vēl neredzētas fotogrāfijas, kuras uzņemtas ar dronu, kas piešķir jaunu, neredzētu telpisku skatījumu uz objektu un tā ietverošo apkārtējo vidi, kā arī ir palielināts ilustrāciju daudzums.

Autors Vitolds Mašnovskis atzīst, ka ar šīs enciklopēdijas izdošanu viņa galvenais mērķis bija parādīt, kas ir pastāvējis senāk un, kas ir saglabājies šodien. Viņš atzīst, ka lielāko gandarījumu sniedz tas, ka, pateicoties šim projektam, cilvēkos ir radusies interese ne vien par kultūras mantojumu, bet arī vēlme apceļot Latviju. „Šobrīd klātienē ir aplūkojama vien neliela daļa no sējumos iekļautajiem muižu stāstiem. Savu lielāko apbrīnu varu izteikt visiem tiem muižu īpašniekiem, kuri ar savu neatlaidīgo un intensīvo darbu dara visu, lai šīs muižas saglabātu un celtu godā. Šo apbrīnojamo darbu novērtē arī sabiedrība, jo, pateicoties „Muižas Latvijā“, kas kalpo kā ceļvedis par Latvijas ainavu un kultūras mantojumu, cilvēkos ir radīta interese iepazīt Latviju no jauna.“

Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka kultūra ir Latvijas valsts rašanās iemesls un pastāvēšanas jēga šodien. „Kultūrai būtu jābūt pastāvēšanas pamatā arī nākotnē, taču par nākotni nevar domāt, ja neapzināmies savu tagadni un pagātni. Šī kultūras mantojuma sakarā Vitolda Mašnovska darbs ir titānisks. Viņu var salīdzināt kā Latvijas muižu Baronu – vācēju, glabātāju. Un, esmu drošs, ka šī darba rezultātā Latvijas muižas piedzīvos savu renesansi.“ Kultūras ministrija, izsakot vislielāko cieņu un pateicību, deva solījumu, ka finansiāli palīdzēs nākamo sējumu tapšanā.

Juris Dambis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs enciklopēdijas atklāšanā atzina, ka Latvija ir ieguvusi ļoti nozīmīgu krājumu, kas varēs kalpot katram, lai izzinātu mūsu valsts vērtības un praktiskajā pieminekļu aizsardzības darbā. „Mēs Latvijā esam bagāti ar kultūras mantojumu un tā saglabāšana nav tikai nodeva iepriekšējām paaudzēm un nākotnei, bet tā ir arī saruna par mūsu nākotni un mūsu vērtībām. Balstoties uz pagātnes vērtībām un radošumu, šodien mēs varam radīt kaut ko jaunu. Bagātināties un pilnveidoties no tā, kas ir radīts. Un kultūras mantojums nevar pastāvēt bez tā izpētes un apzināšanas. Darbs, ko ir paveicis Vitolds Mašnovskis, ir ļoti nozīmīgs, jo mantojums kļūst par vērtību tikai tad, ja tas ir apzināts, izcelts un nodots sabiedrībai, lai veidotu izpratni.“

Izdevēja Inta Bērente-Strenga atklāj, ka viņas komanda apjomīgo darbu ir veikusi, lai atstātu liecību par Latvijas darba ļaužu mīlestību un nesavtību kultūras mantojuma saglabāšanā. „Mūsu darbs bija autora iesniegto, apjomīgo materiālu kvalitatīvi sastrukturēt, lai līdz lasītājam tas nonāktu tieši tāds, kāds tas ir redzams šodien. Tas, ko mēs redzam un esam sagatavojuši lasītājam, ir parādīt muižas kā izcilu kultūras, mākslas un ekonomiskas vērtības kopumu. Jāuzsver, ka šī projekta realizācija bijusi iespējama tikai pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Valsts kultūrkapitāla fondu, kas sniedza finansiālo atbalstu.“

Enciklopēdijas 2. sējuma (I–K) svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis, Kultūras ministrs Nauris Puntulis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, mākslas zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas piļu muižu asociācijas pārstāve Aira Andriksone, izdevēja Inta Bērente-Strenga, Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis, arhibīskaps Jānis Vanags un citi.

Enciklopēdijas Muižas Latvijā 2. sējums (I-K) ir nopērkams, sākot ar 13. decembri grāmatnīcās visā Latvijā un DUE tīmekļa vietnē par tirdzniecības cenu 32,48 €.

Par projektu
2018. gadā tika izdots Vitolda Mašnovska enciklopēdijas Muižas Latvijā 1. sējums (A-H). Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas. Apkopojot materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera institūtu Mārburgā. Projekta mājaslapa: www.due.lv/muizaslatvija

Projekts realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) un SIA DUE atbalstu.

Inta Bērente-Strenga,
Izdevēja un projekta vadītāja

Sintija Priedeslaipa,
Projekta mediju koordinatore

Reklāma