Burtniekos notiks saruna par nesen iznākušajā H. Enzeliņa grāmatā iekļautajiem novada muižu, zemnieku dzimtu un draudzes vēstures stāstiem

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 14.04.2019

18. aprīlī plkst. 16.00 Burtnieku bibliotēka aicina uz tikšanās ar marta nogalē izdotās H.Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” redaktoru, izdevniecības “Apvārsnis” vadītāju Valteru Grīviņu.

Tikšanās paredzēta sarunas-diskusijas formātā, kuras ietvaros V.Grīviņš pastāstīs gan par H. Enzeliņu kā vēstures pētnieku, gan par Burtnieku  novada (iekļaujot arī Matīšu draudzi) muižu, zemnieku dzimtu, baznīcu vēsturi grāmatas izklāstā.

Ieskatam daži fragmenti no grāmatas:

Te kāds muižnieku bramanību raksturojošs nostāsts par vienu no Matīšu draudzes grāfiem Zīversiem – par Mīlītes grāfu Paulu. Tas pagasta tiesas sēdes laikā iegājis pagasta namā, nocēlis tiesas ērgli no galda, teikdams: “Man tā putna nevajag.” Bet toreizējais pagasta skrīveris Mesters tūliņ ar’ raksta protokolu grāmatā, ka grāfs Zīvers ienācis un noņēmis ērgli no galda, teikdams: “Man tā putna nevajag.” Drīz vien grāfs gan attapies, ka nu vairs nav
labi. Tikai ar mācītāja vidutājību viņam izdevies piedabūt skrīveri pārrakstīt visu protokolu grāmatu. Zināms, pret labu atlīdzību.

***

Tā 1638. gadā Burtnieku pils novada tā sauktā Lakstenes vakā uz Bauņa māju zemes nodibina Bauņu muižu. Kad pēc 1680. gada Uksenšērnām viņu muižas atņem, tad vēl pēta Bauņu muižas izcelšanos. Kā attiecīgā dokumentā teikts, vairs nav noteikti zināms, uz kādu ciematu zemēm šī muiža savā laikā nodibināta. Bet pēc zemnieku izteikumiem, Bauņu muižu dibinot, iznīcinātas vai pārceltas uz citām vietām, sekojošas mājas. No Lakstenes vakas: Baunis, Mugurs, Sincis, Šķēpasts, Piģis; no bijušās Liel-Šmeliņa muižas ciematiem: Kulāns, Jānēns, Jautiņš (Jautēns), Elpēns, Ārgalis, Auniņš, Pūliņš, Vilkasis, Vanadziņš.

Vēlākos māju sarakstos gan arī šo ciematu vārdi vairs nav sastopami, izņemot Jautēna mājas, uz kuru zemes ap 1678. gadu ierīkota Matīšu mācītāja muiža.

Kā Bauņu muižas pārvaldnieku (amtmani) 1678. gadā min Frīdrihu Holdi, bet gadu vēlāk viņš minēts jau kā šīs muižas arendātors.

***

1707. gadā brāļi Klāvs un Jānis Mūsiņi sūdz ķēniņa vietniekam Rīgā par Burtnieku-Bauņu muižu pārvaldnieku, kas tos gribot padzīt no viņu mājam un zemes, ko jau viņu senči godam valdījuši, ēkas cēluši un tīrumus līduši, un aizlikt viņus uz Strada mājam, divreiz tik lielām, kur iepriekšējais saimnieks izputējis, un, kas pagalam nolaistas. Saņemt šīs mājas nozīmētu viņu un viņu dzimtu bojā iešanu, kamēr tagadējā vietā viņi, paldies Dievam, caur uzcītīgu
darbu visus savus pienākumus allaž pildījuši un arī paši iztikuši.

Jau 10 dienas vēlāk muižas ķīlu īpašnieks Meijenkrancs iesniedz gubernatoram savu paskaidrojumu šīs sūdzības lietā – Strada Jānis kara un neražas gados, kā arī dēļ zirgu nobeigšanās nokļuvis lielā trūkumā, tālab lūdzis pārcelt viņu uz kādām mazākām mājām. Gan muiža viņam vēl iedevusi zirgu 7 dālderu vērtībā, bet arī šogad viņš savu lūgumu atkārtojis. Nu muiža pieaicinājusi vagaru, šķilterus un tiesas vīrus, lai pārliktu, kas darāms, lai Strada mājas nepaliktu tukšas. Nolemts dot Strada Jānim 3/8 arkla lielās Mūsiņa mājas, kurās dzīvojot 4 brāļi, ar kalpiem un 4 zirgiem. Kad klaušas jāpildot, vai kunga tiesa jādodot, tad šie Mūsiņu saimnieki aizvien aizbildinoties ar savu mazo zemi. Abas mājas viena no otras tikai 100 soļus atstatu, kālab pārcelšanās viegli izdarāma. Gubernators fon Strokirhs uzdod apriņķa soģim Bornmanim lietu pamatīgi izmeklēt un tā nokārtot, ka nevienam netaptu darīts pāri.

***

Lielajā mērī, 1710.–1711. gadā, Ēķinu pagastā nomirst 78 cilvēki (Limbēs – 18, Ennītēs – 14, Stiekās – 14, Vilkos – 12, Grāmatnesī – 10). Dzīvs vēl 31 cilvēks, 11 zirgi, 10 govis un 5 jaunlopi. Muiža pieder Hansam Fosbekam, kas 1711. gadā raksta: “Šīs muižas īpašnieks es biju un esmu vēl tagad no lielā cara žēlastības. Ko pļaut man nav it nekā, un nav arī strādnieku, kas varētu pļaut.” Ošs un Grāmatnesis izmiruši. No pārējo māju saimniekiem minēti: Ennītes Pāvils, Limba Ansis, Vilka Jēkabs, Stiekas Jēkabs un Volterjēģera Dīriķis. 1759. gadā muiža pieder leitnantam I. G. Bliheram, kas to iznomājis G. R. Hesenam.

Muižas ēkas vecas un pussagruvušas. Ir mazas dzirnavas un krogs pie lielā ceļa. Kā zemnieki minēti: Ruka Jānis, Melnača Pēteris, Maura Bērtulis uz Maura muižas zemes, Tempes Kārlis, Kājiņa Jēcis, Spriča Jānis, Purmala Anča zeme piedalīta muižas laukiem. Uz Speķa Ērmaņa zemes tagad Speķa Jēcis, uz Mandega Everta zemes muiža liks jaunu saimnieku, tāpat uz Pīpa salas un Kumpa zemes. Mežavektera Liberts esot mežsargs un viņa zeme zviedru laikā
bijusi atmatā.

Stāsta, ka Ēķina muižā kādreiz viesojusies ķeizariene Katrīna II, kas būs bijis tad, kad tur piemājoja ģenerālfeldmaršals grāfs Rumjancovs-Zadunaiskis, kas, savas Burtnieku muižas pārraugot, iesākumā mēdzis apmesties Ēķina muižā. Ķeizarienei par godu muižā izrakts dīķis. Pašrocīgi augstā viešņa muižā dēstījusi bērzu, kas vēl tagad tur zaļo.

***

Grāmatas apjoms 809.lpp. Ap 700 ilustrāciju. Pilnkrāsu druka, cietie vāki. Tikšanās laikā grāmatu varēs iegādāties par izdevniecības cenu (30 eiro).

PIRKT GRĀMATU

Reklāma