“Es biju pie Latvijas šūpuļa un negribu būt pie Latvijas kapa.” Ludvigam Bolšteinam – 135

5. februārī 135 gadu jubileju atzīmējām ģenerālim Ludvigam Bolšteinam (1888–1940). 

Ludvigs Bolšteins Latvijas vēsturē  savu vārdu ierakstījis ar dziļu patriotismu un nesavtīgu darbību valsts labā. Jau pirms Latvijas Republikas dibināšanas Pirmā pasaules kara laikā viņš aktīvi iesaistījās latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos Bolšteins iestājās 1918. gada 28. decembrī, 1919. gada 9. augustā iecelts par jaunizveidotā 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Noslēdzoties Neatkarības karam, Bolšteins darbojās Aizsargu organizācijā, iesaistoties arī tās vadības darbā.

Tomēr lielākie Bolšteina nopelni saistāmi ar Latvijas robežu apsardzības organizēšanu. Tieši viņa vadībā 1928. gadā tika īstenota Robežapsardzības militarizēšana, bet 1935. gadā viņu iecēla par Robežsargu brigādes komandieri un neilgi pēc tam paaugstināja ģenerāļa pakāpē.

1940. gadā aizvien skaidrāk iezīmējās Latvijas valsts iznīcināšana. Reaģējot uz šiem notikumiem un nelolojot ilūzijas par nākotni, neilgi pēc tikšanās ar Vili Lāci 21. jūnijā Bolšteins izdarīja pašnāvību nošaujoties. Ar šo rīcību viņš kļuva par vienu no Latvijas okupācijas simboliem, demonstrējot gan personīgo, gan valstisko traģēdiju.

Pārpublicēts no LNA facebook.com lapas.

Vairāk ar L.Bolšteinu saistītu, LVVA glabātu dokumentu attēlus sk. ŠEIT.