Izdots rakstu krājums “Kārsavas stāsti”

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 27.11.2018

24. novembrī, plkst. 11:00 Kārsavas Kultūras nama vestibilā un 29. novembrī, plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkās LV100 Informācijas centrā notiks rakstu krājuma “Kārsavas stāsti” atklāšana. Rakstu krājuma atklāšanu Kārsavā papildina Didža Grodza izstāde “Kārsavas sejas”.

Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” aktualizē jautājumu par novada vēsturi, kultūras mantojumu un sociālo atmiņu.

Lai lepotos ar savu dzimto vietu, ir jāapzinās tās nozīmīgums. Vai Kārsava ir tikai robežpilsēta, vai tomēr Kārsava ir robežpilsēta, šķirtne, robeža starp rietumiem un austrumiem ar tai raksturīgo kultūru daudzveidību un iecietību vienam pret otru? Ar pirmo dzelzceļa staciju un vecāko dzelzceļa depo ēku Latvijas teritorijā Pēterburgas-Varšavas līnijā? Vēl senākā vēstures šķērsgriezumā – novads ar attīstītu muižu sistēmu, tirgus dienu tradīciju, pasta iecirkni un krogu pie kādreiz tik noslogotā zemes ceļa, kas savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar Viduseiropu? Ar četrām reliģiskajām kopienām, vienu no kurām esam traģiski zaudējuši holokaustā, tomēr saglabājot savdabību, par ko liecina fiziskie kultūras pieminekļi, dokumentārās liecības un iedzīvotāju sociālā atmiņa.

Rakstu krājumā pirmo reizi apkopoti pētījumi par Kārsavas novada arheoloģiskajām vietām, muižu sistēmu, dzelzceļa vēsturi, reliģiskajām draudzēm un 20. gadsimta karu nestajām pārmaiņām. Kārsava izrādās bagāta ar saviem kultūras mantojuma objektiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, – baznīcām, muižām, dzelzceļa infrastruktūru, bet arī ar stāstiem, tradīcijām un vēsturi.

Kārsavas vēsture glabā stāstus, kuros atspoguļojas laikmets. Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” ir pirmais mēģinājums tos apkopot un iezīmēt pilsētas vietu kartē vienlīdz laikā un telpā.

Līdzās akadēmiskiem pētījumiem, kas tapuši īpaši šim rakstu krājumam, esošie un bijušie kārsavieši tika aicināti atvērt savus dzimtas arhīvus un dalīties ar vēsturiskajām fotogrāfijām, kas uzņemtas līdz Otrajam pasaules karam. Galvenokārt šādi veidota rakstu krājuma fotogrāfiju sadaļa. Tās autori ir paši kārsavieši, jo fotogrāfiju aprakstos ir iekļauta tieši tāda informācija, kāda tika iesniegta, bez papildinājumiem no izdevēja puses.

Sasaistot pagātni ar tagadni, rakstu krājumu noslēdz fotogrāfa Didža Grodza fotogrāfijas, kas savukārt dokumentē šībrīža situāciju nozīmīgākajos Kārsavas novada kultūras mantojuma objektos. Tās tapušas ekspedīcijas laikā 2018. gada maijā.

Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” ir dāvana iedzīvotājiem un novada vēstures interesentiem pilsētas 90 gadu jubilejā un Latvijas simtgadē.

Rakstu krājuma sastādītāja un projekta vadītāja: Ineta Zelča Sīmansone

Rakstu krājuma autori:

Arheologs, vēstures doktors, mākslas zinātņu habilitētais doktors. Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Juris Urtāns
Vēstures maģistre. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Tatjana Bodanoviča
Inženierzinātņu maģistrs. Industriālā ndustriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs
Vēstures doktore. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes lektore Inese Runce
Filoloģijas doktore. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas docente Svetlana Pogodina
Vēstures maģistrs. Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns
Zinātniskais redaktors: Dr.hist. Uldis Neiburgs
Literārie redaktori: Baiba Vanaga, Ineta Zelča Sīmansone, Raivis Sīmansons
Grafiskais dizains: Edvards Percevs
Administratīvais atbalsts: Antra Barkāne
Pasūtītājs: Kārsavas novada pašvaldība
Atbalsta: Kārsavas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds
Iespiests Jelgavas tipogrāfijā

Materiāli no:

  • Latvijas Nacionālā vēstures muzeja,
  • Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhīva,
  • Kārsavas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas draudzes arhīva,
  • Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva,
  • Latvijas Dzelzceļa muzeja,
  • Muzeja Ebreji Latvijā,
  • Ludzas Novadpētniecības muzeja,
  • Yad Vashem – The World Holocaust Remembrance Center,
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas datubāzes Zudusī Latvija,
  • Mežvidu pagasta Ranču bibliotēkas,
  • Salnavas muižas muzeja,
  • No grāmatas “Mūsu Malnava. Valsts Malnavas Lauksaimniecības vidusskolas vēsture. 1921.–1944.” Rīga, 2001.
  • No Līgas Brāzmas, Ilzes Leles, Valentīnas Dobrovoļskas, Lolitas Avdijānes, Allas Orlovas, Veras Jacenko, Staņislavas Krilovskas, Anitas Linužas, Janīnas Daugules, Jura Urtāna,
  • Aivara Driča, Vladimira Vasiļjeva, Nikolaja Mortukāna, Jāņa Potaša-Poikāna, Leona Leļa, Daiņa Puncula, Māra Loca, Ričarda Kalvas, Toma Altberga, Andra Biedriņa un Daiņa Puncula personīgajiem arhīviem.

Ineta Zelča Sīmansone
Projekta vadītāja, domnīcas Creative Museum vadītāja
T: + 371 28819796, E: [email protected] I: www.creativemuseum.lv

Reklāma