Izpētīti Vārtājas bedrīšakmeņi

2019.gada rudenī aktīvais senvēstures entuziasts Uģis Ostelis, kas iepriekšējo gadu laikā jau bija atklājis vairākus bedrīšakmeņus Grobiņas apkārtnē, atklāja vēl vairākus līdz tam nezināmus bedrīšakmeņus Grobiņas novada Gaviezes pagastā, Vārtājas ielejas tuvumā netālu no iespaidīgā Vārtājas pilskalna.

2020.gada pētījumu sezonā Vārtājas bedrīšakmeņi tika apsekoti, atzīti par īstiem seniem kulta akmeņiem un izpētīti. Kopumā Vārtājas pilskalna apkārtnē atrodas trīs pārliecinoši bedrīšakmeņi, kas aizsargājami kā senvietas. Visi trīs šie bedrīšakmeņi atrodas divās atsevišķās, netālu esošās vietās, divu lauku saimniecību pļavās. Tā kā tie visdrīzāk savulaik ir bijuši kā vienas kopienas senvieta, nolemts tos pagaidām saukt kopējā nosaukumā par Vārtājas bedrīšakmeņiem. Pētījumus atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Lielākais un ainaviskākais no trim senajiem kulta akmeņiem ir Vārtājas 3.bedrīšakmens, kas apskatāms Gaviezes pagastā pie Kaiju un Bērziņu mājām. Tas atrodas sākotnējā vietā, pļavā, 16 metrus uz rietumiem no piebraucamā ceļa uz Kaiju mājām. No ceļa tas labi redzams.

Akmens izmēri: 3,55 x 1,85 x 0,85 m, apkārtmērs – 8,90 m, tilpums – 2,5 kubikmetri. Palielā akmens ļoti grubuļainajā virsmā konstatētas 10 drošas bedrītes un viena pusīte (daļēji zudusi – pa pusei noskaldīta). Kopumā varam uzskatīt, ka ir – pavisam 11 seno cilvēku veidotās bedrītes. Vēl akmens sadēdējušā un diezgan robotajā virsmā ir konstatētas arī 9 varbūtējas bedrītes, kuras ir tik seklas, ka tās droši pieskaitīt nevar, bet varbūt nākotnē vēl pie citiem apstākļiem daļu no tām varētu arī atzīt par drošām. Turpat akmens virspusē blakus bedrītēm atrodams arī viens nesenu laiku bojājums – urbums (4,5 cm dziļš, 2,2 cm diametrā), kas liecina, ka akmeni kādreiz ir mēģināts sašķelt. Atsevišķās vietās akmenim ir robi, kas arī visdrīzāk liecina, ka no tā kādreiz ir atšķelti nelieli gabali. Šis bedrīšakmens atrodas ļoti ainaviskā novietojumā, Vārtājas ielejas lēzenā malā, un stāvot pie tā labi redzams netālu esošais Vārtājas pilskalns.

Plašāks apraksts par pārējiem bedrīšakmeņiem un vairāk attēli: www.petroglifi.lv.

Teksts un foto: © Andris Grīnbergs, 2020.