Izstāde "Dobeles novada muzeja krājuma arheoloģiskie priekšmeti"

Dobeles pils mūros un pagrabos slēpušies stāsti nu izcelti četrās tematiskās vitrīnās – īpašā izstādē – "Dobeles novada muzeja krājuma arheoloģiskie priekšmeti"

20. gadsimta 80. gados aizsākās plaši arheoloģiskās izpētes darbi Dobeles Livonijas ordeņa mūra pils iekšējā teritorijā. Dobeles pilī veikto pētījumu galvenais mērķis visās izrakumu sezonās bijis noteikt mūra pils būvkonstrukcijas un senāko plānojumu saistībā ar iecerētajiem pils mūru konservācijas darbiem. Tādēļ izrakumu laukumi galvenokārt koncentrējās gar aizsargmūriem un austrumu korpusa sienu, kur konstatētas vairākas 16. - 17. gadsimta dzīvojamās un saimniecības ēkas.

2008. un 2009. gadu izrakumu sezonās, atsedzot vairākas telpas, iegūta informācija par palasta jeb austrumu korpusa funkcijām. Daļa ēkas izmantota saimnieciskām vajadzībām, tajā atradušās arī dzīvojamās telpas apkalpojošajam personālam.

2016. gadā arheoloģiskās uzraudzības darbos pils kapelas tuvumā, gatavojoties pilsdrupu rekonstrukcijas projektam. Viens no mērķiem bija atsegt 19. gadsimtā vācbaltiešu pētnieku un 20. gadsimta arheologu iezīmētos izrakumu laukumus un precizēt to izmērus. Pētījumu laikā atsegtas iepriekš neapzinātas pagraba telpas un krāsns vietas kapelas mūru ārpusē.

Savukārt 2020. gadā pilsdrupu ziemeļu pagalmā atklāts neskarts 13. - 14. gadsimta kultūrslānis, kas glabāja liecības par zemgaļu un krustnešu līdzās pastāvēšanu. Arheologs Andris Tomašūns secinājis, ka vienlaikus ar jaunbūvēto mūra pili vēl pastāvējušas zemgaļu koka ēkas.

Kopš Dobeles novada muzeja dibināšanas 1985. gadā arheoloģiskajos izrakumos Dobeles pils teritorijā iegūtie priekšmeti nonāk vietējā muzeja krājumā. Atradumi veido plašu sadzīves priekšmetu un pils būvdetaļu kolekciju.

Dobeles pilsdrupu teritorijas arheoloģisko izpēti veikuši - līdz 2009. gadam arheologs Mārtiņš Ruša (1940. – 2017.), no 2015. gada arheologs Andris Tomašūns.

Izstāde apskatāma līdz 23.septembrim

Avots: Dobeles muzeja FB lapa.