Izstāde "pērsietim – 155" un grāmatas "Muiža pagasta rakstveža skatījumā" atvēršana

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 10.04.2017

Pērsietis. Attēls no LNB fondiem.

13. aprīlī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē (11. stāvā) notiks grāmatas "Muiža pagasta rakstveža skatījumā" atvēršana un literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja pārdomu izklāsts par dzejnieka, rakstnieka un fabulista Pērsieša (no 1983. līdz 1901. gadam Turaidas pagasta rakstvedis Kārlis Zemītis (1862–1901)) daiļradi un Pērsieša stāstu lasījumiem. Pasākumā noslēgumā – izstādes "Pērsietim – 155" atklāšana Letonikas un Baltijas lasītavas Stendera telpā (5. stāvā). Tā apskatāma līdz 31. jūlijam. Ieeja bez maksas.

Izstādē eksponēti priekšmeti no LNB un Turaidas muzejrezervāta krājuma – Pērsieša publicētie darbi, manuskripti, fotoattēli, pastkartes ar Pērsieša dzeju un citi materiāli, kas piedāvā ieskatu rakstnieka dzīves gājumā un literārajā darbībā.

Turaidas muzejrezervāts, sagaidot Pērsieša 155. jubileju, izdevis grāmatu "Muiža pagasta rakstveža skatījumā". Grāmatā iekļauta Pērsieša darbu izlase, biogrāfiskas ziņas par rakstnieku, kā arī izvērsts Turaidas muižas vēstures raksturojums un Viestura Vecgrāvja literatūrzinātnisks pētījums, kas akcentē inteliģenta un iejūtīga cilvēka aso sociālpsiholoģisko redzējumu par pretrunīgo laikmetu. Turaidas muzejrezervātam, sagatavojot grāmatu, bija svarīgi ne tikai izcelt no aizmirstības daļu no Pērsieša literārā mantojuma, bet arī apvienot to ar pētījumu un komentāriem, kuru uzdevums ir analizēt rakstnieka daiļdarbus noteiktā laiktelpā no kultūrvēsturiskā viedokļa.

Būdams reālisma literatūras pārstāvis, Pērsietis savos darbos aprakstīja vidi, kuru pazina, tajā skaitā arī Turaidas pagasta un muižas dzīvi, par ko liecina gan rakstnieka paša rakstītās vēstules, gan šajā izlasē publicētās laikabiedru atmiņas, gan arī vēsturiski dokumentētie fakti. Rakstnieks veiksmīgi izmantojis pasaules literatūras fabulas žanra tradīcijas un sekmējis šā žanra attīstību latviešu literatūrā.

Kārlis Zemītis dzimis 1862. gada 14. aprīlī tagadējā Kokneses novada Iršu pagasta Siljāņos saimnieka ģimenē. Vecāki dzīvoja pie Pērses upes, no kuras vēlāk rakstnieks ieguvis pseidonīmu Pērsietis. Kārlis Zemītis mācījās Kroņa Iršu pagastskolā (1870–1875), Vietalvas draudzes skolā (1878–1880). Viņš kādu laiku strādāja par Bērzaunes pagasta rakstveža palīgu un mājskolotāju, Ropažu zirga pasta ekspeditoru un rakstvedi, veica dažādus darbus (ceļa darbu uzraugs kantorists, grāmatvedis u.c.) Rīgas – Pleskavas dzelzceļa celtniecībā un bija rakstvedis un tulks Rīgas tiesu resorā. Beidzot viņš kļuva par Turaidas pagasta rakstvedi, un te miris 1901. gada 28. martā, apbedīts Turaidas kapos.

Literārajai jaunradei Pērsietis pievērsās jau skolas laikā, bet visintensīvāk 19. gadsimta 90. gados. Pirmā publikācija ir dzejolis "Nobītosi jūs, māsiņas" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1879. gada 22.  augustā. Viņa satīriskie dzejoļi, epigrammas un fabulas, kā arī satīrisks vārdu un jēdzienu skaidrojums "Mēlgaļa konversācijas vārdnīca" publicēts laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā. Daļa no Pērsieša sacerētajām fabulām iznāca krājumā "Paziņas" (1899). Stāstos Pērsietis attēlojis dzīvē novērotos raksturus un notikumus, uzsverot apstākļu liktenīgo nozīmi. Pērsieša simpātijas veltītas dzīves pabērniem. Nozīmīgākie stāsti "Akrobāts" (1890), "Acīs krītoši burti" (1898), "Gala aprēķins" (1900). Pērsietis rakstījis arī liriskus dzejoļus un lugas. Publicētie krājumi: "Paziņas" (1899), Raksti 8 burtnīcās (1905), "Pērsietis. Izmeklēti raksti" (1922), Kopoti raksti divos sējumos (1930–1937), "Izlase" (1951).

Pasākumu rīko LNB Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.

Informāciju sagatavoja:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību speciālists
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: +371 26472501
E-pasts: [email protected]

Papildu informācija:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Tel.: +371 26572142
www.turaida-muzejs.lv

Reklāma