Liepājas apkārtnē uzietas iepriekš nezināmas valsts nozīmes dižliepas

Latvijas lauku senās mājvietas joprojām sevī slēpj daudz pārsteigumu. Pat pamestās mājvietās var uziet gan senas, etnogrāfiskas celtnes, gan atklāt jaunus, iepriekš nezināmus dižkokus. Pēdējais no minētā kārtējo reizi izdevies Andra Grīnberga vadītajam Latvijas Petroglifu centram.

Latvijas Petroglifu centra facebook.com profila ierakstā teikts: "Augusta pašā sākumā, kad bijām ekspedīcijā Liepājas apkārtnē, izzinājām izcilu dižliepu audzi Pāvilostas novadā netālu no Strantes. Tur Pormaļu mājvietā aug trīs iespaidīgas daudzstumbru liepas, kas pārsteidza gan ar saviem izmēriem, gan ar to, ka augusta sākumā vēl smaržīgi ziedēja un bija bišu pilniem zariem. Aug tās Sakas pagasta nomaļā nostūrī, mežonīgos brikšņos, kas lielākoties radušies no aizaugošām pļavām un arī pašu liepu jaunajām atvasēm. Tievākā no Pormaļu liepām ir divžuburu koks ar apkārtmēru 5,43 m. Pārliecinošs dižkoks. Turpat blakus – otra Pormaļu dižliepa (attēlā), kas ir veselīgs trīs žuburu koks, un sasniegusi 6,59 m apkārtmēru. Tas ir izmērs, kas to ievieto starp 20 dižākajām Latvijā! Un turpat blakus vēl trešā, pati resnākā pēc apkārtmēra, bet daudz cietusi trīs žuburu liepa. Vesels no trim žuburiem ir tikai vidējais, otrs nesen nolūzis 5 metru augstumā un palicis gaisā karājoties, un tagad veido visai dramatisku ainavu. Trešais žuburis nolūzis vēl senāk, bet abi aplūzušie stumbri līdz lūzuma vietām turpina dzīvot, dzenot jaunas atvases un zarus. Resnākā no Pormaļu liepām sasniegusi izcilu resnumu – 8,31 m apkārtmēru. Pēc mūsu datiem dižāka ir tikai Valdemārpils Elku liepa ar 8,78 m apkārtmēru, un tas nozīmē, ka Pormaļu dižākā liepa ir otrā vietā, bet Ķelderu liepa Raiskuma pagastā ar 8,20 m apkārtmēru – trešā vietā Latvijā. Pormaļu dižliepas nav atrodamas publicētajos dižkoku sarakstos un arī Dabas aizsardzības pārvaldes dižkoku datu bāzē. Aicinām iekļaut uzskaitē un dabā iezīmēt ar dabas pieminekļu zīmēm!"

Avots:

Latvijas Petroglifu centra facebook.com lapa