LNVM iegūst 20.gs. 30. gadu plakātu ar 1917.g. Latgales latviešu pirmā kongresa ainu

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 03.02.2015

2015. gada janvārī Gunārs Ciglis Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam uzdāvināja 20. gs. 30. gados skolu vajadzībām darinātu plakātu ar mākslinieka Jēkaba Strazdiņa gleznoto 1917. gada Pirmā Latgales latviešu kongresa ainu. 

Kongresa skats ietērpts krāsās pēc literatūrvēsturnieka un Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas darbinieka Alfrēda Gobas ierosinājuma un 1935. gadā to skolu, sabiedrisko organizāciju un iestāžu vajadzībām reproducēja izdevniecība „Pagalms”.

Neskatoties uz Pirmā Latgales latviešu jeb Latgales Apvienošanās kongresa nozīmīgo lomu Latvijas vēsturē, tā norisi, līdzīgi kā 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas pasludināšanas svinīgo aktu, dokumentē tikai daži fotoattēli, turklāt nav zināms neviens Rēzeknes kongresa iekšskats no tā norises vietas kinoteātrī „Diana”. Tādēļ nozīmīga ir arī mākslinieka interpretācija par kongresa dalībniekiem un gaisotni, kas attēlo zināmajās kongresa fotogrāfijās fiksēto simboliku – sarkanbaltsarkanos karogus un dažādus transparentus, kā arī kongresa dalībniekus.

1917. gada 26.–27. aprīlī (9.–10. maijā) Rēzeknē notikušajā kongresā Latgales latviešu sabiedriskie un kultūras darbinieki, garīdznieki lēma par Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils apriņķu (Latgales) atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar latviešiem Vidzemes un Kurzemes novados, kas trīs gadsimtus bija administratīvi nošķirti jauno laiku karu un politisko pārmaiņu rezultātā. Rēzeknes kongresā vēl netika rosināta Latvijas neatkarība, taču tā bija nepārprotama Latgales latviešu politiska manifestācija – apliecinājums latviešu vienotībai ar aicinājumu uz teritoriāli vienotas, autonomas Latvijas izveidošanu.

Fotogrāfs Roberts Kaniņš, LNVM.

Avots:

facebook.com

Reklāma