No rūsas pikuča par skaistu rotu

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 27.09.2016

Dzelzs stopsakta ar atliektu pēdu, rotāta ar sudraba gredzentiņiem. 3. gs. otrā puse. LNVM krājums. Fotogrāfs Roberts Kaniņš, LNVM.

1942. gadā arheologa Eduarda Šturma vadītajos izrakumos Mazkatužu senkapos Rucavas pagastā atrastā dzezs stopsakta mūsdienās atguvusi kādreizējo spozmi. Šī pārdzimšana notikusi, pateicoties LNVM arheoloģei Dr. hist. Ingrīdai Līgai Virsei un restauratorei Rasmai Lezdiņai. 

Mazkatužu 2.- 5.gs. līdzenais kapulauks atrodas pašā Latvijas pierobežā Sventājas upes krastā, aizņem ap 3,5 ha lielu teritoriju. Tā ir viena no nedaudzajām mums zināmajām agrā jeb romiešu dzelzs laikmeta kuršu (vai to priekšteču) apbedījumu vietām. Piemineklis atrodas Lietuvas Piejūras un dienvidrietumu Latvijas līdzeno apbedījumu areālā, kas saistāms ar kuršu kultūru. 
Kapulaukā izrakumus veikuši arheologi Ernsts Vāle (Ernst Wahle, 1924.g.), Eduards Šturms (1942.g.), Pēteris Stepiņš (1960.g.), kopā izpētīti 47 apbedījumi. 
Eduarda Šturma atrastajā vīrieša apbedījumā bija arī ļoti slikti saglabājusies dzelzs stopsakta, kas vairāk atgādināja bezformīgu rūsas piku nevis rotu. Iespējams, tādēļ tā ilgus gadus nebija piesaistījusi pētnieku uzmanību. Sakta bija piesūcināta un pārklāta ar biezu vaska kārtu, kas neļāva spriest ne par tās formu, ne datējumu. 

Dzelzs stopsaktas nav raksturīgas kuršu kultūrai. Strādājot pie pētījuma par dienvidrietumu Kurzemes I gadu tūkstoša kuršu pieminekļiem, LNVM pētniece Ingrīda Līga Virse gribēja noskaidrot, kāda īsti šī sakta izskatās. Muzeja restauratori bija pierādījuši, ka spēj no rūsas pikām uzburt krāšņus ar sudrabu rotātus zobenu rokturus vai zirglietu rotājumus. Tiesa, pastāvēja iespējamība, ka, izkausējot vasku, zudīs arī pats priekšmets. Tādēļ prieks un pārsteigums bija vēl lielāks, ieraugot smalko un grezno saktu tās pirmreizējā izskatā. 

Arheologiem vēl jānoskaidro, no kurienes un pa kādiem ceļiem tā nonākusi Kurzemē. Latvijā šī ir vienīgā zināmā romiešu laikmeta dzelzs stopsakta, dažas zināmas Nemunas lejtecē, salīdzinoši daudz šādu saktu atrasts seno prūšu zemēs Sembijas pussalā (tagad Kaļiņingradas apgabals, Krievija) un rietumbaltu teritorijā Mazūru ezeru reģionā Polijā. 

Avots:

facebook.com

Reklāma