Piemineklim Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Jaškovā - 80

Šogad mēs atzīmējam Latvijas un Latgales Atbrīvošanas cīņu 95.gadadienu, bet ir arī kāds īpašs notikums, kas, saistībā ar šīm cīņām, pirms 80 gadiem, 1935.gadā, norisinājies Viļakā.

Viļakas pilsētas tuvumā ir apdzīvota vieta Jaškova. Tās nosaukums radies no kādreizējā Marienhauzenas (Viļakas) muižas pārvaldnieka Jēkaba Sķērstiņa vārda, kuru visi saukusi par Jašku. Jēkabs Šķērstiņš, būdams luterānis, šajā vietā ticis guldīts zemes klēpī pirmais un vietā, kur viņš apglabāts, tika ierīkota luterāņu kapsēta ar nosaukumu Jaškova. Tas viss noticis cara laikos.

Kad 1920.gada sākumā brīvību ieguvušajiem Latvijas iedzīvotājiem nācās aizstāvēt savu jaunizveidoto valsti no lieliniekiem, tika izveidots Latgales Partizāņu pulks. Vēlāk partizāņu pulkam palīgā nāca Latvijas armijas vienības, kas sadarbībā ar igauņu un poļu karavīriem Latgalē izcīnīja smagas kaujas. Daudzi no varonīgajiem Latvijas armijas 8.Daugavpils kājnieku pulka un igauņu karavīriem krita kaujās Viļakas apkārtnē. Daži Atbrīvošanas kaujās kritušie karavīri pie luterāņu kapsētas Jaškovā tika apglabāti jau 1920.gadā. 1923.gada 18.novembrī pie luterāņu kapsētas tika ielikts pamatakmens pieminekļa būvei. 1924.gadā tika uzsākti Brāļu kapu izbūves darbi. Ar vietējās Brāļu kapu komitejas un aizsargu nodaļas gādību 1929.gadā uz šejieni tika pārvesti un pārapbedīti Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru pīšļi no citām Viļakas apkārtnes vietām. Viļakas Brāļu kapu komitejas nodaļa vāca līdzekļus no pasākumiem un ziedojumiem, un, kad nepieciešamais finansējums pieminekļa būvei bija savākts, 1935.gada vasarā tika uzsākta tā būve. Par pieminekļa  meta autoru tika izvēlēts Kārlis Zemdega. Granīta piemineklis simbolizē lāpu ar svēto piemiņas liesmu, lāpu rotā uzraksts: "Viļakas laukos kritušajiem Latvijas atbrīvotājiem".

Brāļu kapu pieminekļa būvē ar vislielāko rosību darbojās Viļakas virsmežniecības darbinieki ar virsmežzini K.Jozuu priekšgalā. Piemineklis tika atklāts un iesvētīts 1935.gada 22.septembrī.

Tajā dienā svētki sākās ar svinīgo dievkalpojumu luterāņu, pareizticīgo un katoļu baznīcās. Pārpildītajā luterāņu baznīcā svētku dievkalpojuma liturģiju ievadīja Viļakas un Balvu luterāņu draudzes mācītājs Grīvāns, bet svētrunu teica armijas mācītājs P.Apkalns.

Pēc dievkalpojuma klātesošie devās gājienā uz pieminekļa vietu Jaškovā. Gājēju rindas stiepās pusotra kilometra garumā.

Pieminekli kara ministra ģenerāļa Baloža un armijas komandiera ģenerāļa Berķa vārdā atklāja Latgales Divīzijas komandieris ģenerālis Krustiņš. Pieminekli iesvētīja armijas mācītājs P.Apkalns.

Nāca okupācijas varas. Padomju okupācijas laikā 20. gadsimta 40.-50. gados piemineklis tika nopostīts. Ar daudzu drosmīgu cilvēku gādību pieminekļa detaļas, lai gan daļēji bojātas, tika saglabātas un atmodas gados atrastas Balvos un pat Berģos. Viens no šiem drosmīgajiem vīriem, kurš saglabāja pieminekļa detaļas, bija Aloizs Pundurs. 

Ar Viļakas pilsētas domes gādību un līdzekļiem 1990.gadā piemineklis tika atjaunots un 11.novembrī, Lāčplēša dienā, no jauna atklāts un iesvētīts. Kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tā arī mūsdienās Jaškovas Brāļu kapi ir vieta, kur pieminēt kritušos Brīvības cīnītājus nāk gan veci, gan jauni. Pirmās brīvvalsts laikā pie pieminekļa salutēja mazpulki un aizsargi, mūsdienās jaunatne nāk pieminēt varoņus un nolikt ziedus un vainagus.

Caur gadiem skan pieminekļa atklāšanas dienā armijas mācītāja Apkalna teiktie vārdi: "Tikai ar Latvijas dēlu asinīm un dzīvībām ir izpirkta mūsu brīvība, tāpēc ar savām sirdīm šodien solīsimies un zvērēsim pret šo pieminekli kritušajiem, ja mums kādreiz draudēs briesmas, stāvēsim vienotu sirdi, ar vienotu garu par tēvu zemi, par dārgo Latviju!"

Šis solījums jau reiz tika izpildīts, 2. Pasaules kara laikā, kad daudzi apkārtējo ciemu vīri un sievas līdz pēdējai asins lāsei cīnījās Viļakas novada mežos un kaujas laukos par savu dārgo Tēvzemi-Latviju!

Francis Slišāns

Literatūra:

Leontīna Maksimova. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos. Latgales Kultūras Centra izdevniecība. Rēzekne.2005
Latgales Vēstnesis, Nr.85. (05.08.1938).
Latvijas Kareivis, Nr.217. (24.09.1935)
Meža Dzīve, Nr.121. (01.09.1935).