Preiļu muzejā izstādīts rets atradums - Maltas ordeņa komandora mundieris

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 12.09.2013

Izstādē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā pirmo reizi tiek eksponēts Baltijas valstīs unikālais atradums, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstiliju restaurācijas nodaļā restaurētais Preiļu muižas īpašnieka Jozefa Heinriha Borha (1779 – 1835) Maltas ordeņa mundiera fragments.<--break->
 
2007. un 2008. gadā Preiļu muižas kapelas pagrabstāvā tika veikti arheoloģiskās izpētes darbi, kuru rezultātā iegūtas agrāk nezināmas liecības par kapelas pagrabstāva plānojumu un apbedījumiem. Arheoloģiskos izrakumus vadīja novadniece, arheoloģe Dr. hist. Antonija Vilcāne.
 
Arheoloģisko izrakumu gaitā Preiļu kapelā neizdevās gūt pietiekamas liecības par kapelā apbedīto Borhu dzimtas pārstāvju skaitu. Pagrabstāva aizbērumā konstatēti sadauzītu kapu plākšņu gabali ar uzrakstiem latviešu valodā. Saliekot fragmentus, izrādījās, ka tie nāk no divām kapa plāksnēm. Taču diemžēl ne vienā no tām nebija saglabājusies plāksnes daļa ar apbedītā uzvārdu vai dzīves datiem. Domājams, ka plāksnes bijušas novietotas grīdas līmenī virs
apbedījumiem kapelas pagrabstāva centrālajā daļā. Izlaupot kapelu, plāksnes noceltas, sasistas, bet apbedījumi ar visiem zārkiem izrauti no savām vietām. Viens izmests apbedījums konstatēts kapelas pagrabstāva centrālās daļas aizbēruma augšpusē. Sabērto atkritumu slānī uzietas trūdējuša koka zārka paliekas, kur‚ vēl bija saglabājusies daļa no kāju kauliem, labās rokas kauli un mugurkaula skriemeļi. Blakus bija saraustīta grezna tērpa paliekas - ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, apkakles un manšetes fragmenti. Aizbērumā dažādos dziļumos atrasta zīda aube ar ziedu motīvu, jostas fragmenti, zīda auduma gabali, apaļas bronzas apkaluma podziņas, skārda apkalumi ar ziedu motīvu, kā arī viena monēta.
 
Meklējot analoģijas greznajam, ar enkuriem rotātajam mundierim, izdevās atrast divus vēsturiskus portretus. 18. gs. beigās zīmētā portretā attēlots Ivans Lazarevičs Lazarevs (1735.-1801.) - armēņu izcelsmes Krievijas valsts un politisks darbinieks, lieltirgotājs un lielrūpnieks, ietekmīga persona Katrīnas II un Pāvila I galmā. Par nopelniem cars Pāvils I viņam bija piešķīris Maltas ordeņa Goda komandora nosaukumu un apbalvojis ar Maltas ordeņa krustu. Otrs
portrets attiecas uz 1830. gadu, tajā iemūžināts Lazars Jakimovičs Lazarevs (Ivana Lazareviča Lazareva brāļadēls) mundierī ar enkuru izšuvumiem un Maltas ordeņa krustu. Kapelā atrastā tērpa fragments norāda īpašnieka saistību ar Maltas ordeni. Arī grāfu Borhu dzimtas pārstāvji bija saistīti ar to. Varakļānu muižas īpašnieks Johans Mihaels Borhs kā baljī līdzdarbojās Maltas ordeņa Polijas atzara izveidē. Savukārt Preiļu muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs (1779 – 1835) bijis Maltas ordeņa komandors.
 
Zināms, ka Maltas ordenī iesaistītajiem bijuši stingri reglamentēti tērpi, taču pilnīgs to apraksts nav saglabājies, pēc Krievijas Vēstures muzeja Militārā un civilā apģērba audumu nodaļas speciālista T. Pesčaņenko sniegtajām ziņām, arī pats tērps ir ļoti liels retums. Tādējādi Preiļu kapelas izrakumos iegūts unikāls sena tērpa fragments, kas piederējis Jozefam Heinriham Borham.
 
Restaurētais mundiera fragments būs apskatāms tikai trīs mēnešus (līdz 1. decembrim).
 
Izstādes apmeklētāji varēs iepazīties ar arheoloģisko izrakumu gaitu, tērpa fragmenta restaurācijas gaitu, paturēt rokās dažu nerestaurētu atradumu fragmentus un apskatīt retas fotogrāfijas no kapenēm pirms arheoloģiskās izpētes darbu uzsākšanas, kā arī spēlēt izglītojošu datorspēli.
 
Izstāde atvērta:
Otrdien – Piektdien no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00
Svētdien, Pirmdien– slēgta.
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju zālē, Raiņa bulvārī 28
 
Informāciju sagatavoja:
Tekla Bekeša
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja
Tālrunis uzziņām 26056076, 65322731
e-pasts: [email protected]

Reklāma