Raunas Staburags - Latvijas gada ģeovieta 2018

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 10.01.2018

Raunas Staburaga izteiksmīgākā daļa. M.Krievāna foto.

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2018. 

Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Raunas Staburags, kas atrodas Vidzemē, Raunas novadā, Raunas pagastā.

Raunas Staburags, ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, ir ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir, vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Raunas Staburags pirmoreiz ir ticis aprakstīts 1924. gadā E. Rozenšteina un Z. Lancmaņa darbā “Latvijas avotkaļķi”.

Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā, pēdējos 9 tūkstošos gadu, no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu. Nogāzē iegulošie plaisainie dolomīti, lodīšu smilšakmeņi un akmeņainās ledāja mālsmilts slāņi ir vieta, kur caurplūstošais ūdens bagātinās ar minerālvielām. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem.

Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat 3 metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.

Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir mitusi no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītā puķīte Alpu kreimule.

Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū. 

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.

Pavasarī Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par Raunas Staburagu. Par pasākumu tiks paziņots atsevišķi.

Raunas Staburaga kā Latvijas Gada ģeovietas 2018 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Raunas novada pašvaldība. 

Sagatavoja Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts; izmantoti Latvijas Universitātes ģeologu Ivara Strautnieka un Māra Krievāna, kā arī Andra Grīnberga pētījumu materiāli.

Reklāma