Rēzekne – pēckara gadu rūpniecības lielpilsēta

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 04.11.2016

Rēzeknes Piena konservu kombināts neilgi pēc darbības uzsākšanas: lv.wikipedia.org

Pēc kara Rēzekne tika uzcelta gandrīz pilnīgi no jauna. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām sāka atjaunot sagrautās ēkas. Vienlaikus viena pēc otras savu darbu uzsāka rūpnīcas, kas specializējās dažādās jomās. Gan pilsētas atjaunošanas darbi, gan rūpniecības uzplaukums radīja aizvien jauna darbaspēka nepieciešamību. Tas Rēzeknē iebrauca arī no citām PSRS republikām, apmetoties šeit uz pastāvīgu dzīvi. Lai jaunos Rēzeknes iedzīvotājus nodrošinātu ar dzīves vietām, nācās celt jaunus daudzdzīvokļu namus. Galvenokārt tos cēla izveidoto rūpnīcu tuvumā, bet namu celtniecībai nepieciešamos materiālus saražoja turpat pilsētā. Tā bija īpaša tā laika valdības centralizēti izplānota politika, kas pēc būtības bija "slēpta" pamatnācijas asimilēšana: vispirms tika radīti nosacījumi pēc darbaspēka nepieciešamības, tad tas legāli tika ievests un izmitināts. Tādā veidā iedzīvotāju nacionālo sastāvu padarīja ļoti daudzveidīgu. Ar šādu politiku saskārās arī citas Latvijas pilsētas, sevišķi lielās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. Taču tieši pateicoties tam, Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu. Lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza pat 3000 cilvēku.

Pēc PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas, PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika slēgti. Iedzīvotāju skaits strauji saruka no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. Neskatoties uz to, 21. gadsimtā pilsēta sāka saimnieciski atkopties. Atkal sāka veidoties jauni rūpniecības uzņēmumi, tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas.

Šis bija pirmais raksts rakstu sērijā Par Rēzekni. Pēc nedēļas rakstīsim par padomju laikā izveidotajām un strādājošām rūpnīcām, fabrikām un kombinātiem Rēzeknē.

Avots:

LNA facebook.com lapa

Reklāma