Ropažnieki vēlas saglabāt vēsturisko nosaukumu jaunveidojamajam novadam

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 28.05.2020

Ropažu pils 16.gs. I pusē mākslinieka skatījumā. Avots: ropazi.lv

Ropažu novada pašvaldība uztur spēkā prasību par Ropažu nosaukuma saglabāšanu administratīvi teritoriālās reformas laikā jaunizveidotajam novadam, kurā tiek apvienoti Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadi un Vangažu pilsēta, tādējādi saglabājot lielākajai daļai teritorijas nozīmīgo un unikālo vēsturisko mantojumu – vietas identitāti ar senu un bagātu vēsturi un nozīmi, ar kuru nākotnē varēsim lepoties kopā.
Ropažu novada dome jau 2019. gada 30. jūlijā VARAM iesniedza lūgumu atbalstīt Ropažu novada nosaukuma saglabāšanu, savukārt 2019. gada 27. novembra domes sēdē pieņēma lēmumu aicināt Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – ATR) komisiju un LR Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas, izskatot likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, jaunveidojamo novadu, kas veidots no Garkalnes, Ropažu un Stopiņu novada, nosaukt kā Ropažu novadu.

Jau no pašiem reformas izsludināšanas pirmssākumiem, Ropažu novada pašvaldība ir atbalstījusi VARAM ieceri par reformas nepieciešamību, lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un spēju nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu un daudzpusīgu pakalpojumu sniegšanu, kā arī Ropažu novads vienmēr bijis atvērts sadarbībai un redz kopīgas, konstruktīvas attīstības iespējas savienībā ar Garkalnes un Stopiņu novadiem.

Vienmēr esam pauduši, ka Ropažu novada pašvaldība neiebilst pret administratīvā centra izveidi Ulbrokā, vienlaikus vienmēr uzsverot, ka novada nosaukumā tomēr ir saglabājams Ropažu novada vārds. To apliecina gan rakstiskās vēstules, kur šis viedoklis pausts, gan klātienes tikšanās ar VARAM pārstāvjiem un Garkalnes, Vangažu un Stopiņu novadu pārstāvjiem.

Ropažu novada pašvaldība neuzskata, ka jaunizveidojamā novada nosaukumam ir obligāti jāsakrīt ar novada administratīvā centra nosaukumu. Šādas prasības nav ne ATR veidošanas pamatspincipos, un to apliecina arī tikko Saeimas ATR komisijā apstiprinātais lēmums par Dienvidkurzemes novada izveidošanu.

Nākotne un attīstība jābūvē uz stabiliem pamatiem, ņemot vērā gan Garkalnes, Ropažu, Stopiņu novada un Vangažu pilsētas resursus, gan vēsturisko mantojumu. Ir svarīgi, lai jaunais novads veidojas uz vienlīdzības principiem, ņemot vērā visu iesaistīto pašvaldību iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.

Ropažu, Garkalnes un arī Stopiņu novadu izcelsme un vēsturiskais mantojums ir cieši saistīts. Jaunveidojamā novada teritorijas lielākā daļa vēsturiski ir saistīta ar Ropažu vēsturisko nosaukumu un tam ir būtiska vēsturiska nozīme.

Ropažu novadā vēsture ir vērtība, kuru godājām un kuru cenšamies saglabāt, nododot to nākamajām paaudzēm. Ropažu novada pašvaldība vienmēr pievērsusi īpašu uzmanību kultūrvēstures mantojuma izzināšanai,  saglabāšanai, iedzīvotāju izglītošanai un lokālpatriotisma veicināšanai gan ar dažādiem kultūras un tūrisma pasākumiem (kultūrvēstures izzinoši pasākumi Ropažu pilsdrupās, Ģimeņu festivāls “Meža stāsti Kangaros”, novada svētki, Kultūras mantojuma diena u.c.), gan integrējot skolu mācību procesā, gan vācot un apkopojot informāciju un atmiņas novada muzejam.

Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī, un bez pagātnes mums nav nākotnes. Uz vēstures pamata veidojas lokālpatriotisms un lokālā identitāte, kas ir ļoti svarīga, jo tā ir nemainīga vērtība mūsdienu sabiedrības attīstības straujo izmaiņu apstākļos.

Ropažu novads kā apdzīvota vieta pastāv jau kopš senseniem laikiem – Ropaži ir tikpat seni kā Rīga, Sigulda vai Cēsis.

Par kopīgo un atšķirīgo vēsturi

Informācijas avots - Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs “Rodenpoys”

Kultūrvēsturiskais pamatojums

Pirmās liecības par apdzīvotas vietas esamību saglabājušās kopš akmens laikmeta un par to liecina arī vairāki arheoloģiskie atradumi, kas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Pirmās rakstiskās liecības, kurās minēts senais Ropažu nosaukums “Rodenpoys”, datējamas ar 1205. gada 23. februāri, kuras atrodamas Indriķa hronikā, kurā “Rodenpoys” pirmoreiz tiek pieminēta kā apdzīvota vieta, stāstot par kauju, kurā tiek sakauti lietuviešu sirotāji. Ropaži ir senais līvu novads.

Par to liecina joprojām sastopamie vietvārdi un arheoloģiskie atradumi. Arī apkārtnē esošie arheoloģiskie pieminekļi viennozīmīgi norāda uz to, ka te ir dzīvojuši līvi.

Lībiešu valoda Ropažu novadā atsevišķās dzimtās vēl ir dzīva līdz pat II pasaules karam, par līvu izcelsmi liecina arī daudzie vietvārdi, kas joprojām saglabājušies, piemēram, - Lantes, Kangari, Ropaži.

Par vietas - Ropaži - nosaukuma tulkojuma nozīmi pētnieki nav vienisprātis, tomēr ir divas argumentētas un vienlīdz ticamas versijas – “Rodenpoys” tulkojumā no līvu valodas nozīmē - dzelzs puisis vai dzelzs dēls, otra – pēdējos gados argumentētāka versija – dzelzs zeme.

Ropažu Livonijas ordeņa pils celta 14. gadsimta vidū vai iespējams vēl agrāk. “Rodenpoys” pilsnovads ir bijis stipri lielāks kā tagadējais Ropažu novads: Ropažu (Rodenpois) kā plašākas teritorijas apzīmējumu apliecina arī fakts, ka agrāk Juglas ezers kopā ar Ķīšezeru saukts par Ropažu (Rodenpoys) ezeru, iekļaujot tagadējo Garkalnes novadu, gan arī plešoties otrā - Siguldas virzienā.

Ropaži un tās apkārtne vienmēr un visos laikos ir bijusi nozīmīga vieta, jo veidojusi savdabīgu loku ap Rīgu, iekļaujoties vienā lokā ar Salaspili, Bukultiem, kas savulaik atradušies tagadējo Ādažu teritorijā, un Daugavgrīvas cietoksni. Pa šiem senajiem ceļiem, kas ved cauri tagadējai Ropažu novada teritorijai, bijusi iespējama pieeja Rīgas pilsētai.

Ropažu novads kopš 2006. gada mērķtiecīgi atbalstījis pētniekus un organizācijas, kas nodarbojušās ar novada senākās un viduslaiku vēstures pētniecību – gan veicot arheoloģisko izrakumu ekspedīcijas, gan organizējot izglītojoši izzinošus vēstures pasākumus, gan izdevumu par veiktajiem arheoloģijas pētījumiem Ropažu novada teritorijā.

Pētījumus šeit veikuši – Latvijas Nacionālā Valsts Muzeja arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis, arheologs Vitolds Muižnieks, arheoloģes Iveta Berga – Muižniece, Elīna Guščika,  Austra Engīzere un Rūta Vecmuktāne. Izveidota cieša sadarbība ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.

Stopiņu novada teritorijā nav ne senvēstures, ne viduslaiku pieminekļu. Vārds Stopiņi radies no kāda muižnieka uzvārda, kurš dabūjis zemi tagadējā novada teritorijā un šie notikumi var būt attiecināmi, labākajā gadījumā uz 16. gadsimtu, bet visticamāk – 17. gadsimtu, turklāt, šī muiža (no kā veidojies vēlāk vārds Stopiņi) ir atradusies pie Mazās Juglas aiz Sauriešiem, līdz ar to tā ir atradusies ne tuvu tur, kur šobrīd atrodas Ulbroka. Savukārt Ulbrokas vārds cēlies no muižnieku  dzimtas, kuriem ir bijusi muiža tagadējā Ulbrokas vietā, savukārt šī muiža un nosaukuma izcelsme attiecināma uz 17. gadsimtu.

Garkalne kā atsevišķa apdzīvota vieta sākusi veidoties pēc Ropažu (Rodenpois) dzelzceļa stacijas izbūves. 1847. gada 1. janvārī Ropažu muižas teritorijas robežā uz jaunā Rīga - Englārtes (Raganas) ceļa (tagadējā Garkalnē) atklāja zirgu staciju "Rodenpois". 1889.gadā atklāja Rīgas - Sanktpēterburgas dzelzceļu un bijušajā Ropažu muižas zemes robežā uzcēla "Rodenpois" staciju (kopš 1919.gada sauca par Ropažu staciju). Vēlāk 20.gs. sākumā netālu no Rodenpois stacijas izveidojās vācu vasarnīcas. No tā laika vasarnīcas ciemu sauca par Ropažu (Rodenpois) ciemu. Otrais Ropažu ciema nosaukums (tagadējā Garkalne) uz vairākiem gadu desmitiem jauca prātu daudziem cilvēkiem kuri vēlējās nokļūt īstajā, vēsturiski pirmajā Ropažu ciemā, Ropažu pagastā.

Ropažu nosaukuma saglabāšana valstiski ir svarīga tieši kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ. Ropažu nosaukuma izcelsme balstās un ir cieši saistīta ar konkrētu vietu Latvijā, kurai vietējie iedzīvotāji devuši vārdu – Ropaži – Rodenpoys.  Šis vārds cēlies no lībiešu valodas un lībieši ir viena no maztautām, kas veidojusi latviešu tautu. Savukārt Stopiņu un Ulbrokas nosaukumu izcelsme saistāma ar atsevišķām, ne tiks senām, turklāt ne vietējām personām un viņu īpašumiem. 

Ģeogrāfiskais pamatojums

Jaunā novada teritorija ģeogrāfiski novietota Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, kas savukārt izvietojas starp Gauju ziemeļu pusē un Daugavu dienvidos, un starp Juglas (kādreizējo Ropažu ezeru) ezeru rietumos un Madlienas nolaidenumu austrumos.

Par atklātu un konstruktīvu sadarbību

Ropažu novada pašvaldība, tāpat kā līdz šim, iestājas par atklātu, konstruktīvu sadarbību un sapratīgiem kompromisiem, kas apmierinātu visu iesaistīto pašvaldību iedzīvotāju intereses.

Avots:

ropazi.lv

Reklāma