Tiešraidē notiks vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts"

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 22.06.2020

Igaunijas armijas karavīri pie lielgabala. Cēsu apkārtne, 1919. gada jūnijs.

Pirmdien, 22.jūnijā, Cēsīs tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju 101.gadadiena. Dienas ievērojamākais notikums būs vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts", kas sāksies plkst.10.30. Tajā diskutēs par tā laika vēstures līkločiem, ārzemju spēku stratēģiskajām interesēm Latvijā, Latvijas bruņoto spēku vienību lomu, politisko situāciju un citām tēmām.

Diskusijas vadītājs: Dr.hist. Jānis Šiliņš, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Vidzemes Augstskola;
Diskusijas dalībnieki: Dr.hist.Gints Apals, LR Ārlietu ministrija;
Dr.hist. Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija;
Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Vidzemes Augstskola;
Mg.hist. Valdis Kuzmins, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.
 
Diskusija tiks aizvadīta Cēsu Pils dārzā. Diskusija būs atvērta skatītājiem, kā arī tā tiks pārraidīta LSM.lv mājas lapā, Re:TV televīzijas kanālā, kā arī Cēsu novada pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos. Ieeja caur Cēsu Pils apmeklētāju centru, paņemot ielūgumu.
 
Diskusijas tiešraide skatāma ŠEIT.

Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – režisori Edīti Siļķēnu, producenti Jolantu Sausiņu, Cēsu Kultūras centra un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālistiem. 

Cēsu kauju 101. gadadienas svinības tiek īstenotas ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latvijai – 100" atbalstu.
Pirms 101 gada Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju 101.gadadienas uzmanības centrā būs varonība un cilvēkstāsti.
Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.

Reklāma