Turaidā notiks dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 200 gadu atcerei veltīta konference-diskusija

Pievienoja: 
Historia.lv, 06.03.2019

1819.g. Zemnieku likumu 1 nodaļas 1 lappuse.

Turaidas muzejrezervāts aicina piedalīties ikvienu interesentu

KONFERENCĒ/ DISKUSIJĀ
19. gadsimta stāsts Latvijā, Vidzemē, Siguldā. Ceļā uz Latvijas valsti.
Dzimtbūšanas atcelšanai Vidzemē – 200

2019. gada 14. martā plkst. 11.00 – 14.30
Kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē, Siguldā, Pils ielā 10

PROGRAMMA
Jauna ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”

11.00 – 13.00

Turaidas muižas Klaušinieku māja
Likumdošanas ceļš. Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē
Valstiskuma aizsākumi pagasta pašpārvaldē
Zemnieka ģimene un sadzīve
Izglītība un nacionālā identitāte
Zemnieku nemieri un jaunu ceļu meklējumi
Nacionālā atmoda
Tehniskā un sociālā modernizācija 19. gadsimtā
13.00 – 13.30 – Pusdienu pauze un sarunas

13.30 – 14.30

1905.gada revolūcija un ideja par Latvijas valsti
Trīs alternatīvie ceļi Latvijas attīstībā
Latvijas Republikas proklamēšana
Neatkarības karš
Valsts attīstības ceļa sākums. Agrārā reforma

Piedalās:
LZA Goda locekle Anna Jurkāne, Dr. hist. Vija Stikāne, Dr. hist. Edgars Ceske, Mag. hist. Līga Kreišmane, ag. hist. Jolanta Dukaļska, Mag. art. Gunta Zaķīte, vēsturniece Ligita Beitiņa

Konferencē: ziņojumi, video un animācijas filmas, diskusijas un balvas

Dalība bez maksas
Lūgums pieteikt dalību līdz 13. martam
e-pastā: [email protected] vai tālr. 26572142

Latviešu zemnieka ceļš līdz savas sētas saimniekam un valsts pilsonim sākas no dzimtcilvēka statusa. Dzimtbūšanu Vidzemē atceļ pirms 200 gadiem – 1819. gadā. Tas ir ievērojams notikums latviešu tautas vēsturē. Laiku no 1819. līdz 1868. gadam dēvē par “klaušu laikiem”. Muiža joprojām ir administratīvs, kultūras un saimnieciskās dzīves centrs. Sākas māju izpirkšana no muižas, un pamazām veidojas Vidzemes saimnieku jeb mazgruntnieku slānis.

Zemnieku personīgā brīvība un īpašums ir svarīgs priekšnoteikums latviešu nācijas un Latvijas valsts izveidei.

Vidzemē, tāpat kā Eiropā, 19. gs. otrajā pusē notiek strauja sociālā un tehniskā modernizācija. Laukos nostiprinās turīgi saimnieki, daļa zemnieku dodas uz pilsētām. Viņiem rodas iespēja apgūt dažādas profesijas, daudzi iegūst arī augstāko izglītību. Atmodas laikā izglītotie jaunlatvieši sekmē pilsoniskās apziņas veidošanos, stiprina nacionālo identitāti, veicina vispārējo izglītību latviešu valodā un vēlmi kļūt par saimniekiem savā zemē.

Tiecoties pēc brīvības un sava stūrīša zemes, 19. gs. gaitā latviešu tautas apziņā pamazām tiek izlolots sapnis par savu valsti. Tas pieņemas spēkā līdz ar garīgo atmodu, izglītības un tiesību paplašināšanos, latviešu kultūras nostiprināšanos. Izglītotas un pilsoniski aktīvas sabiedrības grupas 20. gs. sākumā sāk paust ideju par Latvijas valstiskumu un izplata to tautā. Latviešu tautas griba ir pamatā Latvijas valstij, kas sarežģītos starptautiskos un iekšpolitiskos apstākļos tiek dibināta 1918. gada 18. novembrī.

Reklāma