Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejs
Sākotnēji, no 1977. gada, darbojies kā Jaunpiebalgas vidusskolas muzejs.
Līdz 2005. gadam muzeju vadīja Astrīda Knāķe, pēc tam – Vēsma Johansone.
Ēkā ar niedru jumtu atrodas vairākas izstādes – “Etnogrāfija: klēts, istabu fragmenti, darbarīki”; “Skolu vēsture: Jaunpiebalgas draudzes skola, Mārtiņskola, Pēterskola, Jēkabskola, Jānaskola”; “Tautas frontes aktivitātes Atmodas laikā”; “Ilggadīgie Jaunpiebalgas mācītāji” u.c.
Muzeja pamatfondā vairāk nekā 3000 vienību, bet palīgfondā – 14,000 uzskaites vienību- dažādi dokumenti, grāmatas, fotogrāfijas, albumi.
Laika ritējumā mainās paaudzes, bet vērtības paliek. Lepojamies ar novadniekiem, kuri te dzimuši un darbojušies. Gleznotāji Kārlis Miesnieks, Jēkabs Strazdiņš, Hermanis Aplociņš, Jānis Titāns, arhitekts Artūrs Krūmiņš, rakstnieki un dzejnieki Jonāss Miesnieks, Olga Lisovska, Velta Spāre, Jānis Sudrabkalns, Jēkabs Zvaigznīte, Pēteris Ceriņš, komponisti Emīls Dārziņš, Marģeris Zariņš, Oļģerts Grāvītis, skatuves mākslinieki Emīls Mačs, Jānis Paukštello, Daiga Kažociņa, zinātnieki Tālavs Jundzis, Ausma Cimdiņa, sabiedriskie darbinieki Raitis Ābelnieks, Jānis Dūklavs, Guntis Gailītis, kokļu meistars Imants Robežnieks, skolotāji Augusts Rudītis, Emīls Buduls, Maija un Pēteris Pikuri, Astrīda un Pēteris Knāķi, Otto Valiņš, Artūrs Teikmanis, Ilgvars Leimanis, Ulla Logina, ārsti Kārlis Lībietis, Jānis Liepiņš, Erna Grāvīte un daudzi citi, kuri devuši lielu ieguldījumu latviešu tautas kultūrā, izglītībā un citās nozarēs.
