J.Auzenbahs 1926. gadā. Foto no Bobinsku ģim.arhīva.

Auzenbahs, Jānis

1896 - 1948
Latviešu strēlnieks
sabiedrisks darbinieks
skolotājs
lauksaimnieks
Pievienoja: 
Filips Bobinskis, 23.12.2017

Dzīvesgājums

Jānis Auzenbahs (Auzenbachs, Auzenbaks), Jēkaba dēls, dzimis 1896. gadā Irlavā.

1915. gada 3. augustā brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā. Bija bataljona 4. rotas kareivis. Gada beigās pie Katrīnmuižas smagi ievainots abās rokās. Par dalību kaujā apbalvots ar 4. šķiras Sv.Jura krustu  (Nr. 526874). Nosūtīts ārstēties Vesenbergā (Rakverē), Igaunijā, bet vēlāk - Alapajevskā Urālos. Latvijā atgriezies 1916. gadā.  Atmiņas par strēlnieku gaitām publicējis 1928. gadā izdotā grāmatā "Varoņpuikas".

Drīz pēc atgriešanās uzsācis mācības Rīgas Izglītības biedrības reālskolā. Nozīmēts kā invalīdu pārstāvis Latviešu Strēlnieku Bataljonu Organizācijas komitejā pie pabalstu piešķiršanas cietušajiem strēlniekiem. Viens no Kara invalīdu savienības dibinātājiem 1917. gada 3. jūnijā, tās pirmais sekretārs. Biedrība Latvijas teritorijā darbojās līdz vācu ienākšanai.

Antivāciskā noskaņojuma dēļ aktīvi darbojies nelegālajā Latvijas Sociāldemokrātijas grupā "Spartaks". Par pagrīdes darbību ticis meklēts no vācu politpolicijas puses. Pametis Rīgu un pēc nelegālas demarkācijas līnijas pāriešanas pie Pleskavas kādu laiku dzīvojis Ņižņi-Novgorodā, tur pildot Latvijas Kara Invalīdu Savienības un patversmes vadītāja pienākumus.  Vēlāk Maskavā nodevies studijām  tikko dibinātajā Sabiedrisko Zinātņu Sociālistiskajā Akadēmijā, klausījies kursus arī Valsts Universitātē un Komunistiskajā Sverdlova universitātē. Strādājis kancelejas darbā.

Latvijā atgriezās 1921. gadā. Izglītojies skolotāju kursos. No 1921. gada skolotājs Apšuciema pamatskolā, no 1925. gada - Cēres pamatskolā un no 1935. gada pārzinis Vānes pamatskolā. Neilgu laiku bijis skolotājs arī citās skolās Kurzemē un Zemgalē.

Turpināja darboties Latvijas Kara invalīdu savienībā. Publicējies savienības izdevumā "Lāčplēsis", kādu laiku pildot arī tā redaktora pienākumus. Neilgu laiku 30. gados Tīnužu muižas centrā izveidotās kara invalīdu kolonijas vadītājs.

Latvijas Universitātē studējis jurispudenci.

Viens no Darba invalīdu biedrības dibinātājiem 1927. gadā.

1928. gadā kandidēja 3. Saeimas vēlēšanās no parlamentā neiekļuvušā Saimnieciskā centra, atvaļināto karavīru, apvienoto tirgotāju, rūpnieku - amatnieku, kara invalīdu un karā kritušo piederīgo biedrību saraksta.

1928. gadā ieguvis 31 ha lielu zemes gabalu Cēres ( šobrīd Pūres) pagastā, izveidojot jaunsaimniecību "Auļi".

1940. gadā bijis pārvaldnieks Cēres pagasta savstarpējās apdrošināšanas biedrībā un revīzijas komisijas loceklis pagasta padomē.

Miris 1948. gadā.

Publikācijas

Auzenbahs J. Varoņpuikas. Ainas no latviešu strēlnieku dzīves un cīņas, 1928. g.

Auzenbahs J. Manas dzīves stāsts. Materiāli dzimtas hronikai  (Manuskripts, sarakstīts 1948. gadā. 2018.g. pirmpublicējums historia.lv)

Apkārtnes mācība pamatskolas 1. un 2. klasei (Sastādījis) , 1925. g.

Rokas grāmata Latvijas izcīnītājiem, cietušiem un atvaļinātiem kaŗavīriem, aizsargiem, revolucionāriem, jaunsaimniekiem un viņu piederīgiem (Sastādījis ar E.Dzelzīti un R.Vēzīti), 1928. g.

Publicistika periodikā (Latvijas Kara invalīdu savienības izdevumā "Lāčplēsis" u.c.).

Bibliotēka

Iezīmes

Tematiskie rādītāji: 
Karaspēks un bruņoti konflikti
Personas
Pagasts: 
Pūres pagasts
Hronoloģija: 
20. gadsimts

Reklāma