P. F. Bērents ar ģimeni ap 1920. g. uz Āraišu mācītājmājas kāpnēm. Foto no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Inv. nr. CM 120297

Bērents (Baerent) Pauls Fridrihs

1866. - 1935.

Mācītājs

Literāts

Skolotājs

Vēstures pētnieks

Pievienoja:

Edgars Žīgurs, 11.08.2021

Organizācija:

Melānijas Vanagas muzejs

Dzīvesgājums

P. F. Bērents dzimis baltvācu pilsētas mērnieka ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, studējis teoloģiju Tērbatā (1886.-1891). Vienlaikus strādājis arī par skolotāju Cēsu valsts ģimnāzijā. No1893. g. Āraišu draudzes mācītāja adjunkts, vēlāk (1895. - 1933. g.) Āraišu draudzes mācītājs. 1897. g. kļūst par Latviešu literatūras (draugu) biedrības locekli, Cēsu Etnogrāfijas biedrības līdzdibinātājs un krājumu glabātājs. Kopš 1899.g. darbojies Vēstures un senatnes pētītāju biedrībā, vēlāk bijis arī Āraišu - Cēsu lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1905. - 1906. g. prāvesta vietas izpildītājs Rīgā. Apprecējies Rīgā 26.03.1915. ar Harietu Gotfrīdu (Harriet Gottfriedt 1888. - 1969.). Ģimenē aug 4 bērni. Par nopelniem Latvijas baznīcas vēstures pētniecībā LU Teoloģijas fakultāte P. F. Bērentam 1929. g. piešķīra Dr. theol. h.c. grādu.

Publikācijas

"Die kirchlichen Zustande Livlands inder ersten halfte des 18. Jahrhunderts." (Baltische Monatsschrift, Nr.07.-12., 1903),
"Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji." (Izglītības Ministrijas mēnešraksts Nr. 10., 1924),
"Cēsu pilsētas pirmā pamatskola." (1926),
"Āraišu baznīca un draudze savu 700 gadu laikā." (1927),
"Cēsis un apkaime pēc lielā zviedru kara." (1930),
"Burtnieku draudze 1234.–1934. g.: īsas ziņas par Burtnieku draudzes celšanos un celšanu." (1934).
Rokrakstā palicis liels darbs par Vidzemes baznīcām un mācītājiem 400 gadu ilgā laika posmā. Uz šī rokraksta pamata 1977. g. izdota grāmata "Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918".